Sociālo darbinieku nodrošinājums

Sociālais darbinieks
Ar profesiju visbiežāk tiek saprasta indivīdu pastāvīga nodarbošanās, kuras pamatā tiek izmantotas noteiktas iegūtas teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas, un tā kalpo par galveno cilvēka ienākuma avotu.
Sociālais darbs tiek definēts kā specifiska profesionāla aktivitāte, kuras mērķis ir sniegt labāku savstarpēju indivīdu, ģimeņu, grupu un viņu apdzīvotās sociālās vides adaptāciju, kā arī pašcieņas un atbildības sajūtas paaugstināšanos indivīdiem, kas spētu izmantot savas spējas, starppersonu attiecības un resursus, ko sniedz kopiena.
Sociālā darbinieka profesionālais mērķis ir ieviest sociālās pārmaiņas sabiedrībā un nodrošināt, lai tās attīstītos individuālās formās.[2.]
Nodarbinātības apraksts
Sociālais darbinieks var būt nodarbināts institūcijās labklājības sistēmā, izglītības sistēmā un tiesu sistēmā.
Pamatuzdevumi:
vadīt klienta problēmu risināšanas procesu, iesaistot arī citu profesiju pārstāvjus, piemēram, psihologus, atbalstīt un veicināt klienta spējas pielāgoties sociālajai un fiziskajai videi, plānot klientam piemērotākos sociālos pakalpojumus, u.c.
Sociālo darbinieku novērtējums
Sociālos darbiniekus novērtē darba devēji pašvaldībās un nevalstiskajās organizācijās.
Jaunos sociālos darbiniekus sagatavo vairākas augstākās izglītības iestādes – Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola „Attīstība”, Latvijas Universitāte , Rīgas Stradiņa Universitāte, Psiholoģijas augstskola, Liepājas pedagoģijas akadēmija u.c. . …