Sociāla partnerība ir faktors, kas ietekme:
valsts politisko stabilitāti,
ekonomiskas attīstības dinamiku,
sociālas sfēras attīstības dinamiku,
pilsoniskas sabiedrības attīstību.
Sociālajam dialogam nav tikai makrolīmeņa funkcija, tas ir nozīmīgs ari indivīda līmeni, jo vienošanas un līgumi, kas ir neatņemams sociāla dialoga rezultāts, indivīdam dod stabilitātes izjutu, nodrošina noteiktu kartību, kāda būtu jārisina problēmas. Būtiski, ka ar vienotiem spēles noteikumiem tiek nodrošināta paredzamība ka lomu sadalījuma, tā arī uzvedības modeļos.
Sociālas partnerības mehānismi ir būtiski, lai regulētu strīdus un konfliktus darba attiecības,
ka ari sociālas politikas izstrādāšana, nodarbinātības politikas veidošana, iedzīvotāju sociālas aizsardzības nodrošināšana.
Jebkura gadījumā sociāla partnerība izriet no konflikta – t.i., par šādu attiecību
nepieciešamību sāk domāt tad, kad jāsāk meklēt risinājums, ka šo konfliktu noregulēt vai atrisināt, saskaņojot konfliktējošo pušu intereses, pozīcijas, panākot kompromisus, vienprātību vai saskanu un izlīgumu.
Sociālais dialogs
-interešu līdzsvarošanas modelis, kas nodrošina sociālo stabilitāti, tas ir konsultāciju mehānisms, kurā piedalās valdība, darba devēji un arodbiedrības.
Sociālais dialogs starp darba devējiem, valsti un arodbiedrībām ir demokrātiskas valsts uzbūves iezīme.
Runājot par sociālas partnerības pozitīvajam pusēm, nedrīkst aizmirst, ka sociālais dialogs
var izpausties ari destruktīva un regresīva veida, ja balstās uz represīvam metodēm un
noslēgtu, selektīvu pieeju. Bez tam sociālajā partnerība izpaužas ne tikai korporātivisma
plusi, bet ari minusi (piemēram, lai nemainītu esošo kartību, var tikt kavēta novatoriskas
valsts politikas ieviešana).
Problēmas arodbiedrību un darba devēju organizāciju darbībā, ko var raksturot šādi:
vājas darba devēju organizācijas un arodbiedrības;
sadrumstalotas darba devēju un arodbiedrību organizācijas;
darba devēju organizāciju trūkums valsts (sabiedriskajā) sektora;
mazs darba devēju asociācijas iesaistīto biedru skaits;
mazs arodbiedrības iesaistīto skaits, turklāt dažas valstis arodbiedrības iesaistīto
biedru skaits vel aizvien samazinās;
skatoties no ES perspektīvas, trūkst pārstāvniecības.
Mērķis - veicināt darba devēju organizāciju aktīvu līdzdalību nodarbinātības un sociālās sfēras jautājumu risināšanā un palielināt to kapacitāti uzņemties pienākumus atbilstoši ES nodarbinātības vadlīnijās noteiktajām prasībām, tādējādi palielinot nodarbinātības iespējas valstī, stiprināt sociālā dialoga nozīmi uzņēmumu, reģionu un nacionālajā līmenī.…
