Slīteres Nacionālais parks

(Nacionālais parks (NP) ir teritorija, kurā vienlaikus ar dabas kompleksa aizsardzību tiek organizēta arī cilvēku ekoloģiskā izglītošana un atpūta. To mērķis - aizsargāt dabu un kultūras vērtības.)
dibināts 2000. gadā uz Slīteres rezervāta bāzes;
parka teritorija aizņem 16360 ha sauszemes un 10130 ha jūras akvatorija;
sākotnēji daļa no šīs teritorijas 1921. gadā bija izdalīta kā Slīteres dabas piemineklis;
1957. gadā izveidoja Slīteres valsts rezervātu 7861 ha platībā;
Parka teritorija vairākkārt cietusi ugunsgrēkos. No tiem lielākais bija 1992. gadā, kad izdega apm. 3300 ha, galvenokārt Bažu purvs un tam tuvākie kangari, it īpaši Viškangars.

Slīteres nacionālajam parkam administratīvi pakļauti Moricsalas un Grīņu rezervāti;
tajā ietilpst Dundagas Zilie kalni;
Slīteres nacionālajā parkā konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu, 128 sūnu, 195 ķērpju, 40 gļotsēņu un 733 sēņu sugas. Daudzas no tām ir retas un aizsargājamas un ir ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Faunā atklātas 40 zīdītāju sugas, no tām 11 aizsargājamas; teritorijā ligzdo 261 putnu suga.
…