Izglītība no 16.- 18.gs.
Rīgā Jēkaba baznīcā 1582.g. tika nodibināta pirmā bezmaksas katoļu skola ar internātu, kas bija paredzēta galvenokārt latviešu bērniem.
Skolu rašanos veicināja tirdzniecības un dažādu amatu attīstība, kam bija nepieciešams noteikts zināšanu minimums, tāpēc Rīgas rāte bija spiesta domāt par pilsētas zemāko slāņu izglītību, tādēļ Rīgā jau 16. un 17.gs. latviešu izglītība bija daudz labāka nekā pārējā Latvijas teritorijā.
Baznīcu dziesmu un lūgšanu mācīšana Rīgas luterāņu baznīcās 16.gs. 2. pusē bija pirmais solis skolu izveidošanā latviešu bērniem.
Garīgo dziesmu un katehisma mācīšana bez lasītprasmes pārvērtās par iekalšanu, kas drīz vien aizmirsās, tāpēc 17.gs. Jāņa skolā sāka mācīt arī lasīt.
17.gs. 1.pusē Rīgā bija tikai dažas skolas latviešu bērniem, kas darbojās pilsētas centrā, taču gadsimta beigās to skaits tuvojās desmitam, turklāt daļa no tām bija radusies pēc pašu latviešu iniciatīvas.
17.gs 2.pusē tika atvērtas skolas latviešu bērniem Iļģuciemā (1667), Torņakalnā un Āgenskalnā (80.gados).
Latviešu skolās mācīja lasīt pēc burtošanas metodes. Rēķināšanas mācīšana plašāk ieviesās tikai 17. gs. beigās.
Skolotājs kā vācu, tā latviešu skolās tika dēvēts par šūlmeistaru.
17.gs. Beigās Rīgas nevācu skolās vācu valoda tika mācīta vairāk nekā latviešu.
Vācu valodas apguve, kas pavēra plašākas perspektīvas Rīgas latviešiem, bija pieejama tikai turīgo vecāku bērniem.
1567. gadā hercogs bija devis rīkojumu dibināt skolas Sēlpilī, Ilūkstē, Bauskā, Kalnciemā, Dobelē, Ventspilī un Sabilē, bet ne visas no šim skolām tika atvērtas. Tomēr 16.gs. 2.pusē un arī 17.gs. skolas Kurzemē bija samērā reta parādība, jo muižnieki baidījās, ka lasītprasmes izplatīšanās zemnieku vidū veicinās viņu nepakļaušanos muižai.
Vecākā Kurzemes skola bija 1633. gadā dibinātā Annas skola.…