Šķidrumi salīdzinājumā ar gāzēm ir daudz mazāk saspiežami, tāpēc pieņem, ka šķidruma blīvums nemainās atkarībā no tecēšanas ātruma.
Gāze, kamēr to nespiež ārējie spēki, savu blīvumu nemaina.
Šķidrums vai gāze būtiski ietekmē ķermeņa kustību.
Nesaspiežamu šķidrumu un gāzu plūsmu izmanto plūsmas līnijas – iedomātas līnijas, pa kurām var izsekot šķidruma daļiņu kustībai.
Plūsmas līnijas norāda kustības virzienu, ātruma palielināšanos vai samazināšanos.
Ja plūsmas līnijas tek viena otrai līdzās, veidojot savstarpēji paralēlus slāņus, tad tā ir lamināra plūsma.
Ja līniju līdzāstecējums zūd un parādās līniju virpuļi, tad plūsma ir turbulenta.
Turbulenta plūsma veidojas aiz ķermeņiem, kurus šķidrums vai gāze aptek, vai gar cauruļvadu sienām.
Šķidruma un gāzu plūsma ir atkarīga no cauruļvada vai šķēršļu izmēriem, šķidruma vai gāzes viskozitātes, plūsmas ātruma.
Pa cauruļvadā tekošā šķidruma vai nesaspiestās gāzes plūsmas ātrums mainās atkarībā no caurules šķērsgriezuma laukuma.
Vietās, kur caurule sašaurinās, plūsmas ātrums pieaug, bet vietās, kur caurule ir platāka, plūsmas ātrums samazinās.
Šķidruma vai gāzes plūsmas ātrumu attiecība ir vienāda ar apgrieztu šīs plūsmas šķērsgriezuma laukumu attiecību.
Šķidruma vai gāzes tecēšana izraisa spiediena maiņu tajā.
Spiedienu mēra kustībā esošā vidē. Šķidrumā tas ir hidrodinamiskais siediens, gāzē – aerodinamiskais spiediens.
Šie spiedieni ir atkarīgi no vielas blīvuma, augstuma virs zemes, plūsmas ātruma.
Laminārā plūsmā starp dažādā augstumā un ar dažādiem ātrumiem plūstoša šķidruma vai gāzes slāņiem pastāv dinamisko spiedienu starpība.
Pieaugot plūsmas ātrumam, dinamiskais spiediens kļūst mazāk.…
