Skaņas S, Z - fonētiskais raksturojums, traucējumi un korekcija

Mehāniskais paņēmiens
Starpzobu izruna (interdentālais sigmatisms) : Bērns ir lūgts viegli sakļaut zobus un izrunāt skaņu [s]. Ja skaņa neveidojas, ar zondi vai ar špāteli piespiež bērna mēli pie apakšējiem priekšzobiem un iesaka izrunāt izolētu skaņu «s». Lai artikulētu skaņu [z] iedarbina balss saites.
Piezobu izruna (adentālais sigmatisms): mācot skaņas [s] un [z] pareizo artikulāciju, logopēds ar špāteli vai zondi atvirza mēles galu pie apakšējiem priekšzobiem.
Lūpu- zobu izruna (labiodentālais sigmatisms): labojot šo izrunu bērnu māca pasmaidīt, atsedzot priekšzobus, izrunāt skaņu [s]. Pūšot gaisa strūklu, logopēds ar pirkstu pietur bērna apakšlūpu.
Sānu sigmatisms (laterālais sigmatisms): zondi novieto uz mēles vidus, piespiež mēli un mēlei pa vidu veidojas renīte.

Skaņas izrunas mācīšana no citām pareizi izrunātām skaņām

Skaņu [s] var mācīt no skaņām [I] un [T] (mēles gals pie apakšējiem priekšzobiem)
Tiek izrunāts I un lūdz «papūst vējiņu » pa mēles muguru.
To pašu veic, izrunājot skaņu [T].

Skaņas [z] izolēta izruna tiek apgūta no S, liekot vibrēt balss saitēm. Minēto vibrāciju bērns mācas sajust uzliekot delnu balsenes apvidum.

III. Skaņas automatizēšanas posms
Mērķis- pakāpeniska, precīza iemācītās skaņas ieviešana bērna runā.
Secība:
Zilbēs
Vārdos
Vārdu savienojumos
Teikumos
Saistītā runā

…