Kad un kur radās?
Radies Francijā 19. gs. otrajā pusē un 20. gs sākumā kā noliedzoša reakcija uz tolaik dominējošo reālismu un naturālismu.
Aptver gan literatūru, gan glezniecību un tēlniecību
Pievērsās mākslinieka un cilvēka iekšējās dzīves atklāsmei, mistiskajam, noslēpumainajam un mītiskajam, nāvei un iznīcībai.
Izcilākie mākslinieki – simbolisti mināmi šveicietis Arnolds Bēklins, vācietis Francs fon Štuks, austrietis Gustavs Klimts, francūži Gistavs Moro un Odilons Redons
Tēlniecībā par simbolisma pārstāvi uzskata Ogistu Rodēnu.
Simbolisms literatūrā
Simbolisms bieži lietots dzejā.
Latviešu literatūrā simbolisma pirmsākumi meklējami Jāņa Poruka darbos – “Čūskas” un “Nebijušais un divi vientuļi” .
Edvarta Virzas dzejoļu krājums “Biķeris” tiek uzskatīts par īstu simbolisma dzejas piemēru. Vēl spilgts rakstnieks, kurš raksta simbolisma stilā, ir Viktors Eglītis.
Latviešu literatūrā simbolisms grūti nošķirams no neoromantisma. Latvijā simbolisms veidojās no krievu literatūras ietekmes, lielu ietekmi arī deva dažādi tulkojumi par simbolismu no franču un vācu valodām.
Arnolds Bēklins
Viņš bija šveiciešu gleznotājs, grafiķis un skulptors, simbolisma pārstāvis. Bēklins ir viens no ievērojamākajiem simbolisma māksliniekiem. Viņa darbiem raksturīgi mitoloģiski un fantastiski, dažkārt arī alegoriski tēli. Viņu uzskatījuši par vienu no nozīmīgākajiem sirreālisma priekštečiem. Pats pazīstamākais Bēklina darbs ir glezna “Mirušo sala".…
