Infrasarkanais starojums - elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 700nm līdz 1mm.Viļņa garums ir lielāks nekā redzamajai gaismai,bet mazaks nekā radioviļņiem.
Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi, kurus var radīt pievadot piemērotai antenai atbilstošas frekvences maiņstrāvu.Samazinoties viļņa garumam, samazinās nepieciešamais antenas izmērs. Radioviļņus parasti lieto sakariem. Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 10km līdz 1mm (Atbilstošās frekvences - 30kHHz līdz 300GHz).Radiosakariem lietotās frekvences:
Garie viļņi - 150kHz-280kHz,
Vidējie viļņi - 530-1610kHz,
Īsviļņi - 1,8-29,7MHz
Ultraīsviļņi (vai FM) - ~50-130MHz, bet Latvijā - 88-108MHz.
Infrasarkano starojumu sauc arī par siltumstariem,jo ķermeņi istabas temperatūrā izstaro enerģiju ar šādu viļņa garumu.Visi sakarsētie ķermeņi izstaro nepārtrauktu infrasarkano spektru.Palielinoties temperatūrai palielinās kopējā intensitāte un spektrā parādās augstākās frekvences komponenti ( pie ~700°C kermeņi sāk izstarot redzamo gaismu).
Pēc viļņa garuma infrasarkano starojumu iedala tuvajā (0,7-1,4 um), vidējā (1,4-15 um) un tālajā (15-1000 um). Tuvo infrasarkano starojumu lieto komunikācijām , optiskajās šķiedrās, jo šādiem viļņu garumiem ir vismazākā absorbcija. CCD matricas arī ir jutīgas pret šiem viļņu garumiem. Lielākā daļa siltu ķermeņu starojuma ir vidējais infrasarkanais starojums. Tālā infrasarkanā starojuma tālāko galu dažreiz nodala atsevišķi kā terahercu radiāciju (frekvences ir mērāmas terahercos).
…
