Siltumnīcas efekts

Gadu tūkstošiem cilvēks ir atstājis uz Zemes savas darbības pēdas- ar mežu nolīšanu, lauksaimniecību, zvejniecību, pilsētām un ceļiem. Pēdējos gs. mūsu kļuvis tik daudz, ka pašreizējā darbība atstās iespaidu un pasaules ekosistēmām vēl tālā nākotnē.1 no uzskatāmākajiem piemēriem ir globālā sasilšana.
Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus, kuru ir izraisījusi cilvēku saimnieciskā darbība, precīzāk - tās radītās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, un kas apmēru un ātruma ziņā pārspēj visas iepriekšējās dabiskās svārstības. Vidējā gaisa temperatūra pēdējos 100 gados ir palielinājusies par 0,74 ± 0,18 °C.
Siltumnīcas efekts raksturo vispārēju Zemes sasilšanu oglekļa dioksīda pastiprinātas uzkrāšanās dēļ, kurš absorbē infrasarkano starojumu un kavē tā normālu atstarošanos kosmosā. Galvenās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes ir: oglekļa dioksīds, metāns, slāpekļa oksīds, hidrofluorogļūdeņraži, perfluorogļūdeņraži, sēra heksafluorīds,kas rodas no ogļu, naftas un gāzes sadedzināšanas.…