Pirmkārt, jau ūdens līmeņa celšanās Pasaules okeānā, kas apdraudētu it īpaši salas Klusajā okeānā, kuras atrodas tuvu vai nulles līmenim ar okeānu. Otrkārt, atklāts ūdens absorbē vairāk saules gaismas nekā ledus. Tas nozīmē, ka pieaugošās ūdens platības proporcionāli paātrinās sasilšanu, kas veicinās vispārējas ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības izmaiņas konkrētā teritorijā. Klimata izmaiņas kļūs krasākas, kas paaugstinās arī ekstrēmo dabas parādību risku, kā arī sausuma periodu sastopamību it īpaši vietās, kuras atrodas samērā tālu no ūdenstilpnēm.
Šim procesam ir arī pozitīvā ietekme, bet gan tikai par labu cilvēcei, piemēram, lauksaimniecības nozarē, ļaujot izaudzēt augus, ko agrāk konkrētajā teritorijā (mērenākajās joslās) nebija iespējams izaudzēt klimatisko apstākļu dēļ.
Darbības tā novēršanai:
ANO vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām ir Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidots daudzpusējs starpvalstu līgums ar mērķi globāli koordinēt un organizēt klimata pārmaiņu izraisošo izmešu samazināšanu un dalībvalstu spēju pielāgoties esošām un nākotnes klimata pārmaiņām. Konvencija uzstāda vispārējos mērķus, bet konkrētas darbības, plāni un atskaites punkti tiek pieņemti regulārās dalībvalstu sanāksmēs, tā saucamajos protokolos.
Kioto protokols tika izveidots kā līdzeklis cīņā pret globālo sasilšanu un to pašlaik ir ratificējušas 191 valstis, izņemot ASV. Valstīm, kas parakstīja šo līgumu, neizdevās līdz 2012. gadam samazināt oglekļa dioksīda emisijas par 6% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, un tāpēc 2009. gadā Kopenhāgena notika klimata sarunas par turpmākajiem soļiem.
…
