Geiša lietoja lūpu krāsas no sasmalcinātām ziedlapām, lai nokrāsotu uzacis, acu kaktiņus, lūpas. Neatņemama sastāvdaļa bija rīsu pūderis uz sejas un muguras. Geišas mēdza arī izmantot putnu izkārnījumus, lai sajauktu gaišāku krāsu.
Cilvēki Ķīnā jau 3000 gadus p.m.ē sāka krāsot nagus ar želantīnu, bišu vasku un olu. Izmantotā krāsa norādīja uz sociālo klasi.
Galli krāsoja sarkanus matus, izmantojot kazas taukus un dižskābarža pelnus.
Senās civilizācijas ticēja, ka acu krāsošana atvaira ļaunos garus un uzlabo redzi. Pat nabadzīgais slānis krāsoja acis.
Smaržvielas, īpaši vīraki un mirres, ir arī pieminētas kristiešu Bībelē
Āfrikā kosmētikā izmanto no Ziemeļamerikas aizgūtās metodes - ogli un hennu
Indusu sievietes zeltīja savas lūpas, klāja uz zobiem brūnu krāsu, bet uz sejas un kakla - baltu.
Maurīcietes zīmēja ziedu rakstus zilganā krāsā uz savām sejām
Ēģiptietes zīmēja ar zaļu ogļskābo varu zem acīm lokus un pagarināja acis ar tumšas līnijas palīdzību
Senajā Ēģiptē leģendārās kosmētikas dibinātājas Nefertiti valdīšanas laikā jau plaši izmanto mākslīgas krāsas
Ēģipti dēvē par kosmētikas dzimteni.
Viduslaikos uzskatīja, ka ir grēcīgi un pret morāles likumiem lietot kosmētiku, bet daudzas sievietes tomēr nespēja pretoties šim untumam.
Renesanses laikmetā atjaunojās interese par cilvēku un tā vizuālo skaistumu, taču kosmētika savā attīstībā bija tālu no medicīnas un higiēnas
Eiropā renesanses laikmetā sievietes centās baltināt sejas ādu
Tika lietots baltais svins, kura saturā bija arsēns, kas nereti arī saindēja sievietes līdz letālam iznākumam.…
