SECINĀJUMI
Veiktā pētījuma gaitā autore ir iepazinusi dažādas Latvijas un ārvalstu muzeju ekspozīcijas un krājumus attiecībā uz akmens laikmeta liecībām, uzzinājusi par dzintara īpašībām un tā daudzveidīgā pielietojuma iespējām. Tika aplūkota tradicionālā akmens laikmeta vēsturiskā
materiāla analīze, kas ietver izejmateriāla un formas analīzi.
Jodkrantē un arī Nidas tuvumā uzietie antropomorfie dzintara darinājumi ir savrupatradumi, tāpēc konstatēt to vecumu un piederību pie noteiktas kultūras ir grūti. Var izteikt tikai minējumus par tās vai citas figūras piederību attiecīgam laika posmam. Zīmigi, ka pārējais arheoloģiskais
materiāls, kas iegūts Jodkrantē, proti, dzintara rotaslietas (piekariņi, krelles, arī pogveida krelles, tāpat riņķi un ripas) ir hronoloģiski atšķirīgs. Domājams, ka Jodkrantes kolekcijā pārstāvēti neolīta
un agrā bronzas laikmeta izstrādājumi. Tāpēc var pieņemt, ka stilistiski atšķirīgie antropomorfie dzintara darinājumi pieder dažādiem neolīta posmiem vai pat bronzas laikmetam.4 Nidas tuvumā atrastajai cilvēka figūrai stipri līdzīga ir Tamulas apmetnē uzietā vēlā neolīta kaula plakanskulptūra.
Tātad arī Nidas atradumu var attiecināt uz uz vēlo neolītu. Tāpat var datēt Jodkrantes atradumus.
Divi no tiem, spriežot pēc ķermeņa formas, kāju šķēluma, roku iezīmējuma, galvas formas un piestiprināšanai izurbtajiem caurumiem, darināti vielaicīgi, lai gan sejas detaļu traktējums ir atšķirīgs. Ievērojot no dzintara darinātās cilvēka galvas stilistiskās īpatnības un tuvību Austrumbaltijas antropomorfajiem kokgriezumiem, jādomā ka šī dzintara galva ir agrākas cilmes
nekā pārējās dzintara figūras. Tas pats sakāms par figūru, kurā, iespējams, attēlota sieviete (1.zīm.).
Ar iezīmētajām rokām un savdabīgo sejas traktējumu tā stilistiski atšķiras no (2.att.) dotās figūras.…
