LŪKOŠANĀS UN PRECĪBĀS BRAUKŠANA
Cilvēkam sasniedzot pilnbrieda vecumu (15 – 18 gadi), sākas otrās puses meklēšanas laiks.
Latviešu tautas ieražās šo laiku dēvē par precību laiku.
Precībās ir trīs galvenie momenti: līgavas lūkošana, bildināšana un derības. Tam seko vedības (vedības ir latviskas cilmes vārds, bet kāzas un precības - lībiskas).
Vissenākais sievas iegūšanas veids bija precības tuvu asinsradinieku starpā, kas savu atspoguļojumu atradis arī mūsu tautas dziesmās:
“Vai dieviņu, ko darīšu,
Grib brālītis mani ņemt!”
Visā Latvijā ir pierakstītas tautas dziesmas par līgavas gūstīšanu un zagšanu.
Plaši pazīstama līgavas lūkošanas dziesma ir “Pūt vējiņi”, kurai ir pierakstīti vairāk kā divdesmit melodiju varianti.
Pirms braukšanas precībās tautu dēls rūpīgi gatavojas – audzina kumeļu, kaldina kamanas (ratus), apkaļ kumeļu tērauda pakaviem un pērk greznus iemauktus.
Arī puisis pats rotājas – josta ar mirdzošiem ziediņiem, caunu cepurīte.
Lūkošanās parasti notiek pavasarī un vasarā.
Šai laikā meitas precību gados cenšas rotāties, izcelt labās īpašības, rādīt savu čaklumu darbos.
Aktīvā loma pieder puisim, pasīvā – meitai.
Pirmkārt, vēlējums izmeklēt mūža draugu no līdzīgas sabiedriskās kārtas ļaudīm (gan ne vienmēr);
Otrkārt, puisis cieši lūkojas uz meitas tikumu un padomu, retāk uz – turību;
Treškārt, lepnās, vīzdegunīgās, bargās un slinkās, kaut arī skaistās, puišiem nav tīkamas.
Savukārt arī meitu prasības, puišus izvērtējot, saistās ar strādīgumu, krietnu tikumu, un neviena negrib mūžu pavadīt ar dzērāju vai sliņķi.…