Sēnes ir liela organismu grupa. Nu jau labu laiku sēnes ir atdalītas no augu valsts, jo tās nesatur augiem raksturīgo zaļo pigmentu – hlorofilu un barojas heterotrofi izmantojot vai jau atmirušu organismu vielas (saprotrofās sēnes) vai arī pārtiekot no dzīvu organismu vielām (parazītiskās sēnes).Tās uzsūc sašķidrinātās organiskās vielas . Sēnes izdala gremošanas fermentus uz apkārtējām vielām, kuras viņas grib apēst.
Sēnes var būt gan vienšūnu, gan daudzšūnu (tātad gan mikroskopiskas, gan makroskopiskas). Daudzšūnu sēnes ķermenis sastāv no veģetatīvās daļas – sēņotnes jeb micēlija un ģeneratīvās daļas – augļķermeņa. Augļķermeņi veidojas no micēlija. Micēlijs sastāv no tieviem pavedieniem, ko sauc par hifām.
Sēņu barošanās
Sēnes barojas heterotrofi:
Ar nedzīvām organiskām vielām (sarofītsēnēm)
Ar dzīvām organiskām vielām (parazītsēnes, piem., piepes)
Mikoriza īpašs simbiozes (divu organismu kopdzīve, kurā labumu gūst abi komponenti) veids starp sēnes micēliju un augstāko augu saknēm.
Sēņu vairošanās
Sēnes vairojas ar mikroskopisku reproduktīvo vienību palīdzību, kuras sauc par sporām. Lielākā daļa sēņu veido sporas. Dzimumvairošanās laikā 2 dažādu dzimumu (micēliju) hifas (tās ir haploīdas) saplūst. To kodoli var kādu laiku nesaplūst (dikarionā stadija). Kad kodoli saplūst, veidojas zigota, kura mejotiski dalās un veido sporas. Sēņu sporas tūlīt dīgst un veido hifas. Sporas ir nekustīgas, tās izplata vējš vai dzīvnieki.
Ja notiek bezdzimumvairošanās, tad sporas veido 1 micēlijs. Bezdzimumvairošanās notiek arī micēlijam fragmentējoties, piemēram, raugi bezdzimumiski vairojas pumpurojoties.…