Kā vēsta kristiešu leģenda, kad Ievai bija bērni, (nezināmie, kas starp citu minēts pie Ādama: Un viņš dzemdināja dēlus un meitas...),tad šie mazie nerātņi nosmulējās un paslēpās no mātes biezoknī. Tad, kad Ieva tos sauca, kad sastapās ar Dievu, tie nav radījušies. Tā nu nokaunējusies Ieva sabāra tos un teica, lai tie tad vairs acīs nerādoties (vai citā variantā sašutušais Dievs - par bērnu nepaklausību) nu un tā nu tie uz mūžiem aizgāja, pazuda un izveidoja atsevišķu rūķu saimi, atšķirtu no cilvēkiem.
Ahasvers (Mūžīgais žīds). Leģendāra , mītiska persona, pēc ticējumiem mužīgai klejošanai nolemts cilvēks, dzīvojis Jēzus Kristus laikā un kurš nu klejodams gaida Kristus Otro atnākšanu. Savas reiz pieļautās kļūdas dēļ pats cieš. Tā ir ebreju tauta, kura reiz atteikusies no Kristus un nu kura nemierā klejo pa visu plašo pasauli. Tie saukti arī par ‘’mūžīgajiem klejotājiem’’.
Pie tiem pieder arī Bībeles Kains, jo tur ne vārda nav teikts par viņa nāvi, un nezināmā vārdā Kristus krusta naglu kalējs, kuram mūžam jākaļ krusta naglas. Un tā nu viņš klīst pa pasauli nāvi neredzot un nezinot miera, un allaž viņam ausīs skan viņa paša teiktie vārdi: Ej projām ko tu vēl gaidi?'‘. Tā nu leģenda vēstī, kas nav sastopama Bībelē, ka tad kad Jēzus nesa savu krustu uz Golgātu viņs uz brīdi apstajies pie kāda zemnieka mājas lai nedaudz atpūstos. Šis zemnieks bija jau vārdā nosauktais Ahasfers. Ir ticējums, ka reizi 50 gados Ahasfers dodās uz Tā Kunga kapu, lai lūgtu Viņam piedošanu, taču allaž izceļās liela vētra un tā nu viņs neitiek un klīst vēl arvienu un tā jau 2000 un vēl arvien gadu.
…
