Vēlāk parādījās itāliku dzejnieku darbi, kuros bija attēlota Romas vēsture.
Populāras Romā bija Plauta komēdijas. Plauts nāca no Umbrijas, no nabadzīgas ģimenes, un kļuva par aktieri, ko romieši uzskatīja par nicināmu profesiju.
Romā radās jauna literatūras forma – satīrs. Izcils satīra autors bija Gajs Lucīlijs no Kampānijas (2. gs. p.m.ē). Viņš asos satīriskos dzejoļos atklāja romiešu privātās un sabiedriskās dzīves nebūšanas. Lirisko dzeju romieši šajā laikā vēl nepazina.
Pirmo prozas darbu - Romas vēsturi – latīņu valodā uzrakstīja Marks Porcijs Katons Vecākais (valstsvīrs).
Secinājumi
Kaut gan daudzas lietas, kas saistītas ar kultūru Senajā Romā bija aizgūtas no Grieķijas, Senās Romas kultūrai ir pavisam cits raksturs nekā antīkajai grieķu kultūrai, jo romiešu dzīves stils pavisam atšķīrās no visām tautām ar attīstīto kultūru. Senais romietis domāja praktiski, gandrīz nekas no tā ko šī tauta radīja nebija bez praktiska pielietojuma.
Kaut gan zināms, ka senā Roma bija bagāta ar dažnedažādiem mākslas darbiem, lielām un mazām statujām, skaistiem laukumiem, tomēr paši romieši nebija to visu pilnībā radījuši savām rokām. Gandrīz viss, kas bija saistīts ar mākslu, bija aizgūts no citām tautu kultūrām un sajaukts kopā vienā veselā. Bet diemžēl senie romieši neuzskatīja par vajadzīgu pilnveidot mākslu, bet gan iekarot citas civilizācijas.
…
