Roma atradās Apenīnu pussalā, kur bija ļoti laba un atbilstoša ģeogrāfiskā vide – auglīgi līdzenumi, auglīga augsne, silts klimats un pietiekams nokrišņu daudzums, kas veicināja zemkopības attīstību.Ekonomiskās dzīves pamatā bija lauksaimniecība, kas saglabāja galvenokārt dabisko raksturu. Pamatkultūra bija kviesis; nozīmīgu attīstību saņēma vīnkopība un olīvu audzēšanu. Izšķīra lopus, zirgus, cūkas. Tirdzniecība tikmēr tika attīstīta vāji.Romas iedzīvotāju pamatnodarbošanās palika lauksaimnieciba. Sākās strauja lielu saimniecību veidošanās, kuru rezultātā izputēja vidējās un sīkās zemnieku saimniecības. Brīvie romieši fizisku darbu uzskatīja par pazemojošu. Lai Romas turīgie pilsoņi varētu dzīvot pārticībā, bet nabadzīgie iztikt bez darba, viņu vietā vajadzēja strādāt vergiem. Vergus iegādājās tirgū. Pēc daudzajiem kariem vergu tirgos ieplūda liels skaits karagūstekņu. Tajos varēja nopirkt dažādu profesiju cilvēkus. Vergus piegādāja arī jūras laupītāji. Cena bija atkarīga arī no verga vecuma, veselības un izglītības. Lielākā daļa vergu maksāja 300 – 500 denāriju, bet izglītotie vergi bija dārgāki. Vergi bija sava kunga īpašums – viņa manta. Īpašnieks varēja vergus tirgot, pārdot, dāvināt, sodīt, pat nogalināt, arī atlaist brīvībā.