Arhitektūras vēsture
Romas arhitektūra ir vēstures, kā arī kultūras mantojums, tā ir mūsdienu civilizācijas kultūras neatņemama sastāvdaļa. Romiešu arhitektūras celtņu praktiskais pielietojums ir lielākā atšķirība no citu tautu arhitektūras. Romas arhitektūra ar visu savu krāšņumu un praktisko pielietojumu lika soli pretī mūsdienu pasaules arhitektūras pamatiem un vēl joprojām kalpo par paraugu. Romieši ir dāvājuši pasaulei ne tikai inženierzinības, kā pamatu arhitektūrai, bet arī saprašanu par pilsētas plānošanu kā apzinātu un monumentālu mākslu. Romieši, patiesībā, ir izgudrojuši galvaspilsētu. Roma pati bija vienkārši pirmā lielajā garajā rindā, kuras kulminācija notika Vīnē, Parīzē un Vašingtonā.
Romiešiem bija izcili sasniegumi arhitektūrā, kurā ir tendence uz efektiem. Celtnes bija celtas ne tikai parastajām vajadzībām, bet lai varētu parādīt Romas un to pilsētnieku bagātību, greznību. Romiešiem patika dekoratīvisms - grīda no mozaīkām, ciļņiem greznotie griesti, tur bija izvietotas palmas, zīdkoki, efejas. Raksturīgas ir pēc perspektīvas likumiem konstruētas ornamentālas ainavas, līniju vijīgums, spilgtas un daudzveidīgas krāsas, efektīgums, kā arī spožums. Tas viss liecina par romiešu jutekliskumu kā raksturīgu viņu kultūras iezīmi. Cik, gan daudz no tā visa ir sastopams mūsdienās!
Tipiska romiešu arhitektūra sāka veidoties saistībā ar etrusku kultūru (līdz 2. gs. p.m.ē.). Arhitektūrai bija izteikti ulitārs raksturs. Tika būvēti ceļi un tilti. 312.g. p.m.ē., kad Romā par cenzoru bija Apijs Klaudijs, uzbūvēja ūdensvadu un ceļu. Ceļa abās pusēs bija "trotuāri", kas domāti kājāmgājējiem un arī ir bruģēti akmens plāksnēm; ceļa abās pusēs - grāvji. To nodēvēja par Apija ceļu (Via Apia), kas savienoja Romu un Dienviditālijas pilsētas. Ūdensvads Aqua Appia - Apija ūdens - bija pirmais Romas vēsturē. Tā garums bija 16 km 617 m. Tas bija segts kanāls ar kvadrātveida sienām, vietām izcirsts klintī, daļēji veidots no akmens plāksnēm. Vislielākais bija 144.g. p.m.ē. uzbūvētais Kvinta Marcija Reksa ūdensvads, kura garums - 91 km 300 m.
Romā parādījās jauni celtņu tipi, tādi kā viadukts (tilts, pa kuru brauc), akvedukts (tilts ūdens aizvadīšanai), cirks - slēgta vai vaļēja garumā izstiepta telpa, kas vairāk bija domāta zirgu sacīkstēm. 329.g.p.m.ē. Roma uzcēla Lielo cirku (arēnas garums bija 550 m, platums - 90 m). …
