• Grieķu literatūra ir vissenākā literatūra Eiropā un vienīgā, kas attīstījusies pilnīgi patstāvīgi, nebalstīdamās uz citu literatūru pieredzi.
Ar vēl senākām austrumu literatūrām grieķi sāka iepazīties tad, kad viņu pašu literatūras uzplaukums jau bija tālu pagātnē.
• Antīkā literatūra, tāpat kā antīkā tēlotājmāksla, ir “pārdzīvojusi gadsimtus”.
Tādus antīkās literatūras darbus kā Homēra poēmas, grieķu drāmas, romiešu dzejnieku darbus vēl līdz šim laikam var cienīt kā nozīmīgus mākslas darbus, nevis kā izzudušas pagātnes vēstures dokumentus.
Liela daļa grieķu literāro darbu ir gājuši bojā. Tas saistīts ar to, ka, sākot ar 7.gs.p.m.ē., grieķi un romieši literāro darbu pierakstīšanai sāka lietot papirusu. Sausajā Ēģiptes klimatā papiruss varēja saglabāties tūkstošiem gadu, bet mitrajā Grieķijā tas ātri saira. 2.gs.p.m.ē. ar papirusu sāka konkurēt no dzīvnieku ādas pagatavotais pergaments, bet tā īsti papirusu pergaments aizstāja tikai viduslaikos. Antīkais darbs, kas bija rakstīts uz papirusa, varēja saglabāties tikai tad, ja to laiku pa laikam pārrakstīja. Un šajā vietā nejaušība beidzas, jo darbi, kas bija zaudējuši vēlāko paaudžu interesi, nenovēršami gāja bojā.
Iliāda” un “Odiseja
• Līdz mūsu gadsimta sākumam Grieķijas vēstures perioda (no 11.-9.gs.p.m.ē.) pētīšanas avots bija slavenie Homēra eposi “Iliāda” un “Odiseja”. Taču arheoloģiskie pētījumi parāda, ka Homēra eposos ir vairāku gadsimtu uzslāņojumi. Homēra darbi saglabājuši daudzas ziņas gan par 13. un 12.gs.p.m.ē. (eposu notikumu laiks), gan 9.gs. beigām un 8.gs.sākumam – laiku, kad tapa eposi. Grieķu varoņeposā ir arī senākas daļas – ahajiešu mutvārdu daiļrades fragmenti no 2.gadu tūkstoša pirms mūsu ēras.
Atsevišķus Homēra eposa fragmentus ilgu laiku svētkos izpildīja klejotāji dziedoņi un teicēji. Domājams, viņi bieži pārveidoja tekstu atbilstoši klausītāju sastāvam. Pat pēc poēmu uzrakstīšanas eksistēja vairāki varianti, un tikai 6.gs. otrajā pusē pirms mūsu ēras tika uzrakstīts eposu apkopots teksts. Hellēnisma periodā Aleksandrijas skolas filologi sadalīja katru poēmu 24 grāmatās, konstatēja daudzus vēlākus iestarpinājumus un izlaboja daudzas pārrakstītāju kļūdas. Aleksandrijas skolas izskatītais teksts kļuva par pamatu līdz mūsdienām nonākušajam viduslaiku tekstam.
…
