Senā Ēģipte – sena civilizācija, kura pastāvēja ziemeļaustrumu Āfrikā pie Nīlas upes. Par civilizācijas sākumu tiek uzskatīts 3150. gads p.m.ē., kad par valdnieku kļuva pirmais faraons, un šī civilizācija pastāvēja nākamos trīs tūkstošus gadus. Faraonu laikmets beidzās 31. gadā p.m.ē., kad Romas impērija iekaroja Ēģipti un tā kļuva par tās provinci. Mūsdienās šajā teritorijā atrodas Ēģiptes valsts.
Ēģipte ir vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta Kultūra.
Divupe atradās mūsdienu Irākā, starp Tigru un Eifratu. Starp šīm divām upēm zeme bija ļoti auglīga, tāpēc ēģiptieši visvairāk nodarbojās ar lauksaimniecību, veica apjomīgus irigācijas darbus. Tā nebija norobežota ar tuksnešiem un kalnu joslu, tāpēc tās vēsturi veido nepārtraukta iebrukumu virkne. Neskatoties uz to, ar Ēģipti saistīta arī Bībeles leģenda par Ēdenes dārzu.
Nīlas ieleja bija īsta gigantiska oāze, ko bija radījusi viena no pasaules varenākajām upēm – Nīla. Savukārt Delta bija purvains apvidus, kur zemkopībai bija jāveic plaši nosusināšanas darbi.
Ārpus Nīlas ielejas austrumu tuksnešainajā kalnienē bija sastopamas vara un zelta atradnes, kā arī bagātīgas dažādu akmens šķirņu ieguves vietas.
Taču Ēģiptes civilizācija nespētu būt pastāvējusi bez dažādu materiālu ievešanas no ārzemēm. Kas gan bija ārkārtīgi sarežģīts process, jo tās rietumos bija plašais bezūdens smilšu tuksnesis, kas senatnē bija gandrīz nepārvarams. Bet austrumos – kalnainais Arābijas tuksnesis, caur kuru bija ļoti grūti veicams ceļš, kā arī tikt līdz Sarkanajai jūrai, pa kuru tika uzturēti sakari ar Arābiju un Puntu.
Pateicoties šiem tuksnešiem - Ēģipte ilgi attīstijās bez būtiskas ietekmes no apkārtējās civilizācijas. Tā bija pasargāta no iekarotājiem, tādēļ neviena senā valsts nav piedzīvojusi tik ilgstošu miera periodu, kā Ēģipte.…