Heti
Apdzīvoja Mazāzijas vidieni
Apguvuši kultūru no Divupes
Valdnieks Anita 18. gs. p.m.ē. sāka veidot valsti
Hetu galvaspilsēta HATUŠA
Visvarenākā Hetu valsts kļuva 14. gs. p.m.ē., jo tad Heti valdīja gandrīz par visu Mazāziju. Un tajā laikā iebruka Sīrijā, Palestīnā un Divupē, arī karoja ar Ēģiptes Faraoniem.
Viena no pasaules tautām, kura iemācijās labi apstrādāt dzelzi.
Heti iekaroja Tuvo Austrumu reģionu ap 1900.g. p.m.ē. Ap 17.gs.p.m.ē. Heti izveidoja stipru, centralizētu valsti.
15.-14.gs. p. m. ē. tie pakļāva kontrolei milzīgu teritoriju, rietumos līdz Egejas jūrai, dienvidaustrumos līdz Mezopotāmijai, dienvidos Sīriju līdz pat mūsdienu Libānai.
Heti sāka nopietni apdraudēt Ēģipti, Babiloniju un Asīriju.
Sīrijas dēļ, kuru heti kontrolēja, viņiem izcēlās karš ar Ēģipti.
Sevišķi asas sadursmes hetiem bija faraona Ramzesa II laikā, līdz ap 1269.g. p. m. ē. karojošās puses noslēdza miera līgumu, saskaņā ar kuru Ēģiptei nācās samierināties ar šaurāku savas ietekmes sfēru – tikai līdz Palestīnas dienvidu daļai.…