Senās Indijas hronoloģija
Pirms 2500. – 1600.g. p.m.ē. – Indas upes civilizācija 1700.g. p.m.ē. – Mohendžodaro un Herpas pagrimums.
Indijas kultūrai kopumā raksturīga īpatnēja aizraušanās ar patiesības meklējumiem un paša cilvēka apziņas analīze.
Tautai raksturīga zināma bezrūpība attieksmē pret apkārtējo pasauli.
Lai gan indiešu sabiedrības senatnē caurauduši dažādu kārtu ierobežojumi, valsts vara nav bijusi pārāk stipra.
Mohendžodaro un Herapas kultūra
Ap 3000 g. p.m.ē. Indas ielejā zemkopji sāka ierīkot savas apmetnes.
Ap 2500 g. p.m.ē. Sāka celt Mohendžodaro un Harapas pilsētas.
Tajās dzīvojuši ap 40 000 cilvēku. Visvairāk pārsteidz šo pilsētu regulārais plānojums.
Pilsētās saglabājies pat ūdensvada un kanalizācijas tīkls, bijusi atkritumu izvadīšanas sistēma.
Atklātas plašas noliktavas labības uzglabāšanai un milzīga pirts ar baseinu.
Daži pētnieki domā, ka tā bijusi vieta, kur noticis reliģiskās šķīstīšanās rituāls.
Džainisms un Budisms
Džainisms – stingra reliģiskā kustība, kas par galveno principu izvirzīja dzīvu būtņu neiznīcināšanu (ahismu). Tādēļ džainisti atteicās no daudzām vērtībām.
Džainisma dibinātājs – Mahāvīra Vardhamāna, pēc nostāstiem Mahavīri sevi noremdējis badā un pēc tam uzkāpis debesīs.
Budisms – ciešanu pārvarēšana, ciešanu cēloņu, pēc savas raksturu psiholoģijas, tās novērošana.
Budisma aizsācējs – Sidarts Gautama. Vietējā valdnieka dēls. Ar viņu saistās arī stāsts par puisi, kurš pametis savu labo dzīvi tēva pilī, lai kļūtu par apkārtstaigājošu skolotāju un mūku brālības organizātoru. Mācījis apgaismību, meditāciju Miris 80 gadu vecumā, dabiskā nāvē.
Vēdiskā literatūra
Vēdas vēl šobrīd hinduismā – indiešu nacionālajā reliģijā – uzskata par svētajiem rakstiem.
Vēdiskais periods ~ 15. - 8. gs. p.m.ē.
Vēdās atrodamas senu indoeiropiešu kultūras slāņu liecības.
Vēdas sarakstītas sanskritā – vienā no senākajiem indoeiropiešu valodām.
Vēdu senāko daļu veido poēmas un himnas dieviem, tādēļ tiek uzskatītas nevis par cilvēku radītām, bet par mūžīgām.…
