Raksturīgākās pazīmes
Visizplatītākie augi uz zemeslodes.
Sastopami koki, krūmi, liānas un lakstaugi.
Nodalījumā ir aptuveni 235 dzimtu.
Segsēkļiem veidojas ziedi un augļi.
Zieds sastāv no ziedgultnes, augļlapām, putekšņlapām, vainaglapām un kauslapām.
Sastopama divkāršā apaugļošanās.
Augļi un sēklas ir pielāgotas dažādiem izplatīšanās veidiem.
Viendīgļlapji:
Vispilnīgāk attīstītie ziedaugi.
Sastopami laukstaugi (Latvijā visi), retāk krūmi vai kokveida augi.
Izplatīti visā pasaulē, jo viendīgļlapji spēj augt pļavās, stepēs un pat pustuksnešos.
Latvijā ir 22 dzimtas ar aptuveni 415 sugām.
Dīglim ir viena dīgļlapa.
Bārkšsakņu sistēma.
Vadaudu kūlīši stumbra šķērsgriezumā izvietoti izklaidus.
Lapas vienkāršas, ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu.
Ziedi ar vienkāršu apziedni vai reducēti.
Zieda daļu skaits dalās ar 3.
Dzimtas raksturojums
Daudzgadīgi lakstaugi, bet sastopami arī koki, liānas, pusliānas.
Dzimtā vairāk nekā 2500 sugu, Latvijā 27 sugas, kas izplatītas visdažādākajos zemeslodes rajonos.
Zieds sastāv no vienkārša apziedņa, 6 apziedņa lapām, 6 putekšņlapām, 1 auglenīcas, kas sastāv no 3 augļlapām.
Auglis ir pogaļa vai oga.
Stāvs vai lakstains stumbrs.
Lapas ir vienkāršas, garenas, lineāras vai sēdošas ar lokveida dzīslojumu.
Dzimtas raksturojums
Vislielākā no segsēkļu – 8000 – 10000 sugu, Latvijā 175 sugas.
Iespējams sastapt visos pasaules kontinentos no polārajiem apgabaliem līdz ekvatoram dažādās pļavās, mežos, stepēs, pustuksnešos.
Ziedi ir divdzimumu, retāk viendzimumu.
Ārējā zieda plēksne bieži ir ar akotu.
Ziedu veido 2 zieda plāksnes, 3 putekšņlapas, 1 auglenīca ar divdaivu drīksnu.
Ziedi vārpiņās, kas veido saliktu vārpu, vārpskaru vai skaru.
Auglis ir grauds, retāk riekstiņš.
Stumbrs ir stāvs, dobi sadalīts posmos.
Lapas ir šauras ar paralēlu dzīslojumu.…
