Segsēkļi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300000 sugu). Tie piemērojas visdažādākajiem klimatiskajiem apstākļiem. Segsēkļi dzīvo gan tundrā, gan tuksnesī, gan augstu kalnos. Tie ir piemērojušies arī dzīvei ūdenī. Segsēkļi kalpo par galveno barības bāzi gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Visas galvenās cilvēku audzējamās kultūras pieder segsēkļiem.
Raksturīga šo augu pazīme ir zieds. Magasporofili tajā ir pārveidoti par augļlapām, kas saaugot veido auglenīcu, kuras paplašinātajā sēklotnē ieslēgti sēklaizmetņi, bet augšdaļā atrodas drīksna, kas uztver putekšņus. Uz drīksnas putekšņi dīgst un veido dīgļstobru, kas sasniedz sēklaizmetņa atveri - mikropili. Pēc apaugļošanās no sēklotnes attīstās auglis ar sēklām, kuras veidojas no sēklaizmetņa.
Segsēkļu dzimumvairošanās raksturīgākā pazīme ir divkāršā apaugļošana. Apaugļošanās ir nepieciešama gan sēklas dīgļa, gan arī sēklas barības audu attīstībai.Ģeneratīvā šūna dalās, un izveido 2 spermijus. Viens saplūst ar olšūnas kodolu, otrs – ar dīgļsomas sekundāro kodolu. No apaugļotās olšūnas (zigotas) attīstās sēklas dīglis, no dīgļsomas sekundārā kodola – endosperms (sēklas barības audi).
…