Planētu nosaukumu izcelsme
Merkuram dots senatnes dieva — tirgotāju un ceļotāju aizbildņa vārds. Dievi uzticēja ātrajam un viltīgajam Merkuram arī vēstneša pienākumus. Spārnotās sandales apāvis, ar zizli rokā viņš lidoja pāri laukiem un kalniem nodot dievu sūtīto ziņu, samierināt ķildniekus u.tml.
Veneru senatnē nosauca mīlestības dievietes vārdā. Teika stāsta, ka skaistā Venera piedzimusi no jūras putām. Viņas uzdevums ir radīt mīlestību dievu un cilvēku sirdīs. Visur, kur viņa iet, uzplaukst puķes.
Acīmredzot savas sarkanās krāsas dēļ Marss ieguvis kara dieva vārdu. Mirdzošās bruņās un ar milzīgu vairogu rokās Marss traucās pār kaujas lauku, sēdams nāvi un postu.
Jupiters nes dievu valdnieka vārdu. Pēc senajiem mītiem valdnieks — zibeņmetis pārvaldīja gan dievus, gan mirstīgos Zemes virsū. Cilvēku likteņi - laime un nelaime, ļaunais un labais, arī dzīvība un nāve - viss bija viņa rokās.
Ar Saturnu senie cilvēki saistīja laika dieva vārdu. Laiks visu «aprij». Tāpat šis dievs, kurš baidījās, ka viņa bērni atņems tam varu, bez žēlastības aprija savus bērnus.
Urānam dots debess valdnieka vārds. Urāns tiek pieminēts mītos par pasaules radīšanu. No Urāna (Debess) un Gejas (Zemes) savienības radušās daudzas lietas un parādības: upes un okeāni, Saule un Mēness, zvaigznes pie debesīm, visi vēji u.c.
Neptūnu nosauca jūras dieva vārdā. Neptūns ir ūdeņu pavēlnieks. Pietiek viņam pacelt trijžuburi, lai jūrā sāktos vētra, taču līdzko viņš pamāj ar roku, viļņi atkal norimst un kuģi var mierīgi turpināt ceļu.
Plūtonam dots pazemes valstības dieva vārds, kas labi piestāv šai tālajai, aukstajai un tumšajai planētai. Drūmajā Plūtona valstībā, kur nekad neiespīd saule un neiekļūst zemes dzīves prieki un bēdas, mīt mirušo dvēseles. Tām nekad nav lemts atgriezties zemes virsū.…
