Kādā veidā cilvēks uztver būves estētiskās vērtības?
Lai varētu noteikt cik veiksmīgi būves ir iekļāvušās apkārtējā vidē ir jāsaprot kā cilvēks uztver tās. Būves uztver kā līnijas, skaldnes, krāsu laukumus, gaismu un ēnu, visu telpiskā sakārtojumā ar priekšplānu un fonu, īpaši izceltu vai kopā ar apkārtējo vidi. Visu šo elementu kopa tiek nodota skatītāja smadzenēm, kur to apstrādā. Atbilstoši skatītāja kultūras sagatavotības līmenim , būve skatītājā rada izjūtas par sakārtotību vai haosu, par patiku vai riebumu.
Modernā Gestalt psiholoģija izskaidro smadzeņu procesu kā elektro-kīmisku pārmaiņu lauku izraisīšanu, kuri topoloģiski ir līdzīgi aplūkojamajam objektam. Ja šāds lauks ir līdzsvarā, tad skatītājs izjūt estētisko gandarījumu, citos gadījumos viņš var izjust riebumu , pretīgumu un pat sāpes. Vienkāršojot Gestalt psiholoģijas objektīvās likumības, var secināt , ka psihes darbības principā ir „lasot” formu ir aktīvs sakārtotības meklējums, iegūtās informācijas šķirošana . Eksperimentāli ir pierādīts, ka :
1. Psihe strādā ļoti aktīvi – īslaicīgās atmiņas frāze ir 3sek.. Šajās 3 sek. Informācija tiek apstrādāta un apziņa sāk meklēt vēl kaut ko.
2. Īslaicīgā atmiņas kapacitāte – respektīvi, ātrums, ar kādu cilvēks var apstrādāt informāciju, ir ierobežots, tāpēc cilvēks tiecas uz maksimāli skaidru informācijas izkārtojumu. Tā īsākā laikā var vairāk uztvert.
…