Kas pa spēkam katram, lai veicinātu bērna invalīda attīstību…
Jāapzinās un jāanalizē savas reakcijas uz invaliditātes dažādiem veidiem.
Jādalās savās profesionālajās zināšanās. Jāpiedalās veseluma veidošanā, sadarbojoties ar citiem.
Jāizceļ bērna individuālās spējas. Par bērnu jārunā no viedokļa, ko viņš var un kāds viņš ir, nevis otrādi.
Sīki un pamatīgi jāpaskaidro vecākiem, kāpēc ar bērnu tiek strādāts kādā noteiktā veidā.
Vienmēr visaptveroši jāsaskata un jāuzsver pozitīvais, ko bērna attīstībā cenšas nodrošināt vecāki. Jāizvairās no kritikas, kas rada vainas apziņu.
Jābūt labam klausītājam, kad vecāki vai bērns stāsta par savām sajūtām un domām.
Jāļauj katram skumt savā veidā un tik ilgi, cik vajadzīgs.
Jānoskaidro kā attiecīgā ģimene grib saņemt palīdzību, un jācenšas rast iespēju to īstenot tādā veidā.
Dažādi jāatvieglo vecāku pūles, lai viņi saglabātu spēkus.
Jāsamazina stress ģimenē vai vismaz jācenšas izvairīties no tā palielināšanas.
Bērna tuvākajā apkārtnē un plašākā sabiedrībā jāveicina zināšanu apguve un izpratnes padziļināšana par attiecīgo invaliditātes veidu.
No profesionālā viedokļa un arī politiski jāsekmē sabiedrības resursu pārdalīšana tā, lai bērni un jaunieši invalīdi varētu attīstīties un dzīvot jēgpilni.
…