Sandro Botičelli daiļrade

Botičelli bija novērsies no agrās renesanses sākumā glezniecībā tik cītīgi ievērotās plastisko vērtību izkopšanas, viņa daiļradē dominēja smalks krāstoņu niansējums un kas tāds, ar ko Botičelli daiļrade atšķiras no visu citu mākslinieku meklējumiem glezniecībā. Botičelli atrada neatkārtojami īpatnēju tēla pasnieguma veidu, izkopjot tieši līnijas harmoniju līdz tās augstākajai pakāpei.
Raksturīgas Botičelli gleznas ar reliģisku saturu, kurās izpaužas viņa sapņainais gars. Viņš zināms kā reliģiozu skatu un portretu gleznotājs ar izsmalcinātu stilu. Botičelli stipri atšķiras no pārējiem Florences un pat visas Itālijas gleznotājiem. Viņa attēlotie ķermeņi zaudē savu svaru, iet, rotaļājas kā sapnī. Botičelli visam pieiet ļoti subjektīvi, - tas ir, personīgi. Pat viņa uzgleznotie koki, ziedi ir bez sugas.
Ievērojamākie darbi
“Pavasaris” (1482.)
“Venēras dzimšana” (1485.)
“Judītes atgriesanās Betūlijā” (1472.)
“Sv.Sebastians” (1473.)
“Madonnas slavināšana”
“Maga pielūġšana” (1475.)
“Cestello pasludināšana”
“Granātābole Madonna”
…