Papīrfabrika "Līgatne"
ir Latvijā vecākais papīra ražošanas uzņēmums, kurā notiek papīra ražošana arī mūsdienās. Fabrika darbojas kopš 1814.gada novembra. Viskrievijas manufaktūru izstādē Sanktpēterburgā Līgatnes papīrs saņēma Lielo Zelta medaļu, rūpniecības un mākslas izstādē Ņižnijnovgorodā "Papīrfabrikai Līgatne" piešķīra tiesības uz produkcijas attēlot valsts ģerboni. 1937. gadā papīra ražošanā Latvijas Republikā Līgatnes papīrfabrika sasniedza saražotās produkcijas maksimumu – ap 6 200 tonnu papīra gadā. Tajā laikā 90-to gadu sākumā papīrfabriku privatizē.
Radio rūpniecība
Radiotehnikas pirmsākums meklējams 1926. gadā. Reiz radās jauna akciju sabiedrība Ābrama Leibovica foto radio centrāle. Sākotnēji tika ražoti ārzemju radioaparātu modeļi no importētām detaļām, taču drīz tika izveidots pirmais paškonstruētais modelis. Savas pastāvēšanas laikā kompānija izveidoja aptuveni 20 radiouztvērēju modeļus. Latvijā bija arī citas kompānijas, kuras ražoja radioaparātus, turklāt ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā. Radioaparātu ražošana un tirgošana bija ienesīga nodarbošanās, līdz 1938. gadā bija oficiāli reģistrēti jau 29 radioaparātu ražotāji.
Otrais pasaules karš
1940. gadā Latvijā ienāca Padomju karaspēks un nodibināja Padomju varu. Privātās kompānijas, kas ražoja radiouztvērējus, nacionalizēja un apvienoja, bet vēlāk nosauca "Radiopionieris" un "Radiotechnika". 1941. gadā "Radiopionieris" tika apvienots ar nacionalizēto uzņēmumu "Nikolajs Klemptners". Kara beigās uzņēmumi tika izlaupīti, taču pateicoties direktora Aleksandra Apsīša centieniem, 1944. gada rudenī lielu daļu aprīkojuma izdevās nosargāt.
Pēckara attīstība
Pēc kara tika uzsākta uzņēmumu atjaunošana. Drīz tika izlaists pirmais radiouztvērējs 1951. gadā radiorūpnīcu nosauca A. S. Popova vārdā. A.Apsīti tā laika varas iestādes vainoja jauno sistēmu darbības problēmās, līdz viņu pazemināja amatā un gada beigās arestēja. Radiotehnika tika izveidota 1971. gadā un apvienoja A. S. Popova vārdā nosaukto Rīgas radiorūpnīcu (RRR) kā galveno uzņēmumu.…