Lode ir visu to telpas punktu kopa, kuri atrodas ne tālāk par kādu noteiktu attālumu no kāda fiksēta telpas punkta. Šo punktu sauc par lodes centru. Lodes virsmu sauc par sfēru.
Virsmas laukums lodei ar rādiusu R ir: S=4R2 jeb S=πD2 ( D – diametrs)
Tilpums lodei ar rādiusu R ir: V= R3 jeb V= π/6 * D3
Sfēra ir visu to telpas punktu kopa, kuri atrodas vienā un tajā pašā attālumā no kāda fiksēta punkta. Šo attālumu sauc par sfēras rādiusu, bet fiksēto punktu – par sfēras centru.
Sfēra nesatur tos punktus, kas atrodas tās iekšpusē, tāpēc nav jēgas runāt par “sfēras tilpumu”. Sfērai nav tilpuma, jo sfēra ir divdimensionāla virsma, kas atrodas trīs dimensiju telpā.
Savukārt lode, atšķirībā no sfēras, ir trīsdimensionāls objekts.
Zeme ir milzīga Visumā rotējoša lode. Taču tā nav pilnīgi apaļa, bet gan pie poliem nedaudz saplacināta.
Zemes iekšējais kodols - karsta dzelzs lode.
Par lodveida zibeni sauc spīdošu, lodveida formas 10-20 centimetru diametra veidojumu, kas ilgst dažus desmitus sekunžu.
Tas ir pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Sputņik-1 tika palaists no PSRS teritorijas 1957.gada 4.oktobrī. Tas kosmosā nolidoja 92 dienas un tad sadega.
Konuss
Definīcija. Taisni, ap kuru rotē trijstūris, sauc par konusa asi.
Definīcija. Riņķi, kuru rotējot apraksta konusa rādiuss, sauc par konusa pamatu.
Definīcija. Šķēlums, kas novilkts caur konusa asi, sauc par konusa aksiālšķēlumu.
Definīcija. Kateti, kura rotē ap rotācijas asi, sauc par konusa rādiusu, kateti,, ap kuru rotē trijstūris,- par konusa augstumu, hipotenūzu- par veiduli.…
