Romas valsts organizācijas attīstības periodi
Republikas laiks
Bija arī ārkārtas maģistrāts ar absolūtu, neaprobežotu varu – diktators
Diktatūru nodibināja senāts. Viens no konsuliem kļuva par diktatoru
Sākumā iecēla diktatoru uz sešiem mēnešiem. Vēlāk veidojās diktatūras uz neierobežotu laiku. Gajs Jūlijs Cēzars iecēla sevi par diktatoru uz mūžu
Maģistratūra veidojās pēc sekojošiem principiem:
- ievēlējamība
- atbildība tautai (tautas sapulcei)
- dienesta īslaicīgums (1 – 5 gadi)
- dienests bez atlīdzības
- koleģialitāte (ne mazāk kā divas amatpersonas)
Romas valsts organizācijas attīstības periodi
Impērijas periods. Princepāts
27.g.pr.Kr. Jūlija Cēzara māsasdēls Oktaviāns koncentrēja varu savās rokās un nosauca sevi par princepu (pirmais, vara uz visu mūžu)
Sākās Romas impērijas periods
Princeps nebija pakļauts likumam. Likumdošanas varu princeps realizēja senāta vārdā. Senāts bija gan padomdevējs, gan likumdevējs
Maģistrāti zaudē savu varu – paliek tikai goda nosaukums
Tautas sapulces sanāca reti, līdz beidzot tika likvidētas
Romas valsts organizācijas attīstības periodi
Impērijas periods. Domināts
Domināts ir absolūtās monarhijas laiks. Republikas laika institūtus likvidēja un vēlētās amatpersonas aizstāja ar ieceltām
Domināts sākās ar imperatoru (dominu) Diokletiānu. Dominātu pilnveidoja Konstantīns. Pēdējais imperators bija Justiniāns.
Imperatora vara neierobežota, viņš pārņem visu valsts pārvaldi
Parādās novadu pārvaldes, kas pakļautas imperatoram
Sākās kodifikācija tiesībās – Justiniāna kodekss
Romas valsts beidza pastāvēt 476. gadā. Tā ir robežšķirtne, kas iezīmē antīkās pasaules beigas un viduslaiku sākumu
…
