Renesanses laikmetā Itālijā ļoti populāras bija pilis.
Palacco Strocci un Palacco Pitti celtas kā cietoksnis ārpusē, bet ar vieglu, arkām apjoztu pagalmiņu, kuru šķērsojot ienācējs varēja nokļūt krāšņi iekārotās zālēs un īpašnieku dzīvojamās telpās.
Istabās bija dārgas mēbeles antīko priekšteču stilā. Bagātnieki sāka celt ēkas seno romiešu stilā. Parādījās pavisam jauni ēku tipi, kas izteica jauno dzīves ritmu. Noliktavas, slimnīcas un rātsnami vairs nebija retums ne ziemeļos, ne dienvidos.
Sadzīves priekšmetiem vispirms tika zīmētas skices. Renesanse balstījās nevis uz iepriekšējo gadu stilu, bet gan uz antīko.
Parādās jaunas mēbeļu formas, daudzveidīgākas, mainīgākas un mobilākas. Joprojām populāras dažādas lādes. Pāriet no horizontālajiem skapjiem uz vertikālajiem, sāk izmantot dažādus skapju veidus.
Arhitektūrā un glezniecībā tik ļoti iecienītā proporcija un zelta viduslīnija ienāk arī sadzīves priekšmetos. Mēbeles tiek bagātīgi dekorētas.
Renesanses iezīmes itāļu sadzīve visspilgtāk izpaudās modes tendencēs. Jaunais itāļu ģērbšanās stils radās Florencē, un tas lielā mērā bija saistīts ar jaunu audumu un rotaslietu ievešanu no tālajiem jūras braucieniem.
Kultūrā un ekonomikā Itālija bija strauji aizvirzījusies citiem priekšā, tādēļ tā kļuva par modes noteicēju.
Atbilstoši ģērbšanās noteikumiem zemniekiem vajadzēja apmierināties ar mājās gatavotiem linu vai vilnas audumiem. Kažokus drīkstēja gatavot tikai no jēra un aitas ādām .Apģērbam bija jābūt: lētam, lietderīgam un izturīgam. Parasti audumi bija pelēki, brūni, melni vai linu krāsā. Likums noteica, ka tam nedrīkst būt vairāk par sešām ielocēm. Par mēteli zemniekiem kalpoja bieza filca, ko ar lentēm piestiprināja pie labā pleca. Parastie apavi bija sasienamās kurpes. Mati bija īsi apgriezti, sejas skūtas. Vecāki vīri atļāvās ūsas un pilnbārdu. Tērpiem nebija nekādu rotājumu. …
