Renesanses arhitektūra

Renesanses arhitektūras galvenie stūrakmeņi.
Antīkās arhitektūras paraugi, detaļas un uzbūves formas. (attēls)
Gotikas un renesanses elementu sajaukums (raksturīgi Eiropas ziemeļu daļai).
Simetrija. (attēls)
Uz noteiktu pamatvienību balstītas proporcijas. (attēls)
Konstrukcijas praktiskums, lietderīgums.
Centriskais plānojums (fasādes uz visām pusēm simetriski vertikālajai centra asij).
Dekoratīva apdare (rustikas pielietojums).
Stāvu principa ieviešana.
Jauna ēku tipa izveide – Palaco.
Attīstības posmi.
Ievērojamākās personības.
Agrīnā renesanse.
(1400. – 1500.)




Kvatročento periodā tika noteikti un noformulēti renesanses arhitektūras koncepti, sakopoti priekšstati. Antīkās arhitektūras izpēte un apgūšana no jauna noveda pie elementu, formu un ornamentu pārņemšanas un adaptācijas atbilstoši laikmeta prasībām. Telpa tika izmantota daudz savādāk, nekā viduslaiku arhitektūrā. Tā galvenokārt balstījās uz ģeometriskiem plānojumiem un proporcijām. Renesanses arhitektūrā vienādas prasības un priekšnosacījumi attiecās gan uz laicīgo, gan uz garīgo arhitektūru.…