Luterānisms (arī Luterisms,Luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktā Reformācijas procesa rezultātā.
Vēsturiski Luterānisms Latvijā ir otra senākā kristīgā konfesija ar lielāko dievnamu un draudžu skaitu.
Latvijā luterāņi veido trīs Baznīcas:
Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu ar aptuveni 45 000 ticīgajiem;
Konfesionāli luterisko baznīcu ar aptuveni 250 ticīgajiem.
Evaņģēliski luterisko brīvbaznīcu Latvijā ar četrām draudzēm un misijām
atsevišķas draudzes.
Atšķirības šo Baznīcu starpā veido atšķirīga pieeja baznīcu sadraudzības/nošķiršanās izpratnei.
Katolicisms ir viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas izveidojās, kristiešu baznīcai 9.-11. gs. sašķeļoties Rietumu (Romas katoļu) un Austrumu (pareizticīgo) baznīcā .
2004. gadā Latvijā bija reģistrējušies aptuveni 430000 Romas katoļticīgo 250 draudzēs, kas sadalītas četrās diecēzēs:
Rīgas arhidiecēzē (arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs),
Rēzeknes- Aglonas diecēzē (bīskaps Jānis Bulis),
Jelgavas diecēzē (bīskaps Antons Justs)
Liepājas diecēzē (bīskaps Vilhelms Lapelis).
Latvijā darbojas pieci klosteri un vairākas mācību iestādes, piemēram, Rīgas Teoloģijas institūts, kurā mācās nākamie priesteri, un Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts.
Pareizticība ir viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas radās Austrumu Romas impērijā un 11. gs. izveidojās par patstāvīgu baznīcu.
Par ticības avotiem atzīst Svētos rakstus (Veco unJauno Derību) un Svēto tradīciju — septiņu ekumēnisko koncilu, kā arī vietējo koncilu lēmumus, savus liturģiskos tekstus, baznīcu tēvu sacerējumus.
2003. gadā Latvijā bija 117 Pareizticīgās baznīcas draudzes.
Lielākajā daļā draudžu dievkalpojumi notiek krievu valodā, bet ir arī latviešu draudzes, kuru skaits Latvijas Pareizticīgajā baznīcā pašlaik ir ap 30, un tam ir stabila tendence pieaugt. Lielākā problēma ir nepietiekamais latviešu garīdznieku skaits.
Baznīcas galva Latvijā šobrīd ir metropolīts Aleksandrs.…
