Reformpedagoģija, tās virzienu, svarīgāko atziņu raksturojums autoru darbos

R. Šteinerts uzskatīja, ka audzināšanas problēma pirmām kārtām ir audzinātāja problēma. Pedagoģiskās darbības noskaņojumam ir jābūt mīlestībai Skolotājam ir jābūt patiesam, viņam ir jātic visam, ko viņš darba. M. Montessori domāja, ka audzinot bērnu, lai izveidotu no viņa pieaaugušo pēc savas līdzības, mēs viņu uzaudzinam tikai līdz savu spēju robežai, viņš nevar parādīt savas dvēseles svaigumu.. Skolotājs reformskolās bija padomdevējs un paraugs.
Rūdolfa Šteinera antropozofiskie uzskati ir plaši un daudzveidīgi, bet ne tik daudz okultais tradicionālā izpratnē, cik parapsiholoģiskā izpratnē, un transcendentālais ar izteikti dabaszinātniskiem akcentiem (atomi, molekulas, vielas agregātstāvokļi, lauki, spēki..). Georgs Keršenšteiners ir viens no pedagoģijas teorētiķiem, kuru joprojām citē daudz. Mūsdienu aktualitātes-vērtībizglītības un tādēļ arī kultūrvērtību un izglītības vērtību-aspektā viņa uzskatu nozīmībai jāpalielinās.

Marija Montessori:
Marijas Montessori pedagoģisko uzskatu attīstības diapazons ir ļoti liels, sākot no sajūtu audzināšanas līdz teozofijai, kosmiskajam (dievišķajam).
1. Dzimusi Itālijā (Ankona);
2. Studējusi medicīnu;
3. Nodarbojās ar garīgi atpalikušu bērnu izpēti;
4. 1907. gadā atklāj pirmo bērnunamu- atvēršanas dienas svinības uzsāk ar runu- „Šeit iesvēta lielisku darbu, vēlāk par to runās visa pasaule!”
…