Redzes orgāns

Redzes orgāna un redzes funkciju izmeklēšanas metodes
1. Acs ārējā apskate.
2. Acs biomikroskopija.
3. Oftalmoskopija:
- apskata acs dibenu- fundus oculi;
- tiešā un netiešā.
4.Tonometrija:
- acs spiediena mērīšana;
- Maklakova, Goldmana tonometri, Pulsair.
5. Refrakcijas noteikšana:
- skiaskopija, autorefraktometrija.
6. Ultrasonoskopija.
7. Elektrofizioloģiskā izmeklēšana- EFI.
8. Fluorescentā angiogrāfija.

Acs ārējā apskate
Izdara dienas gaismā- ar seju pret logu. Ievēro anatomisko principu- sāk ar ārējām daļām, pāriet uz priekšējām un iekšējām. Pirmo sāk izmeklēt labo aci.

Plakstiņu apskate
- forma;
- ādas un tarsus stāvoklis;
- plakstu malas;
- acs spraugas platums;
- skropstas- to augšanas virziens.,
- ādas krāsa;
- tūskas.

Plakstu anatomija
Zem ādas m. orbicularis oculi
- pars orbitalis;
- pars palpebralis.
(inervē n. facialis)
Tarsus- saistaudu plātnīte nosaka plaksta formu. Tajā perpendikulāri plaksta malai atrodas meiboma dziedzeri, kas producē taukainu sekrētu, kas
- neļauj asarām plūst pāri plaksta malai;
- pasargā plaksta malu no macerācijas;
- aiztur sīkus svešķermeņus;
- nodrošina pilnīgu plaksta hermetizāciju pie aizvērta plaksta stāvokļa.
Augšējā plakstā ir m. levator palpebrea, tā cīpsla sadalās 3 daļās, tāpēc vienlaicīgi tiek pacelta plaksta āda, tarsus un konjuktīva (inervē n. oculomotorius)

…