Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku galvenās iezīmes. Viss dzīves cikls notiek uz sauszemes. Bet tomēr līdzīgi abiniekiem tie ir aukstasiņu dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru. Rāpuļus (arī abiniekus) pēta zooloģijas apakšnozare - herpetoloģija.
2.
Zvīņrāpuļi (Squamata), kuri pieder pie lepidozauru apakšklases, ir vislielākā mūsdienās dzīvojošo rāpuļu kārta, kas ietver sevī ap 6100 sugu. Tā ir vienīgā rāpuļu grupa, kas pašreizējā ģeoloģiskajā laikmetā ir pilnā plaukumā. Raksturīgākās zvīņrāpuļu pazīmes ir šādas. Ķermeni sedz ragvielas zvīņas, zem kurām tikai dažreiz ir nelielas kaula zvīņas.
krokodili - (Crocodilia) ir lieli ūdenī dzīvojoši rāpuļi, kas dzīvo Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā. Krokodili mēdz uzturēties saldūdenī (upēs, ezeros, pārmitrās zemēs, dažkārt arī iesāļā ūdenī). Dažas sugas, īpaši Austrālijas, Dienvidaustrumāzijas un Klusā okeāna salu sālsūdens krokodils, uzturas arī piekrastē. Krokodili pamatā medī mugurkaulniekus, piemēram, zivis, rāpuļus un zīdītājus, taču arī bezmugurkaulniekus, piemēram, mīkstmiešus un vēžveidīgos (atkarībā no sugas). Krokodilu izcelsme ir ārkārtīgi sena, un tiek uzskatīts, ka tie maz mainījušies kopš dinozauru laikiem.
Bruņurupuči (latīņu Testudines vai Chelonia), kas pieder pie anapsīdu apakšklases ir visvairāk novirzījies rāpuļu zars. Tiem ir savdabīgs pasīvs aizsardzības orgāns — kaula bruņas, kuras ietver vidukli.
Knābjgalvji (Rhynchocephalia) Knābjgalvju kārtas vienīgais pārstāvis mūsdienās ir Hatērija (Sphenodon punctatus), kas ir primitīvākais rāpulis mūsdienās. Hatērija sasniedz 75 cm garumu, ārēji tā ļoti atgādina ķirzaku, bet tās anatomiskā uzbūve ir visai īpatnēja.…
