Radioviļņu izplatīšanās ap Zemi
Par radioviļņiem pieņemts saukt elektromagnētiskos viļņus, kuru viļņa garums ir robežās no milimetra daļām līdz dažiem desmitiem kilometru. Radioviļņi izplatās ar ātrumu 299 792 km sekundē – gandrīz vienu miljonu reižu ātrāk nekā skaņas viļņi. Tos izstaro un uztver visdažādāko konstrukciju antenas.
Antena ir ierīce elektromagnētisko viļņu izstarošanai. Uz Zemes radioviļņu avoti galvenokārt ir cilvēka roku radīti. Radioviļņus izstaro visu diapazonu un visur esošo radiostaciju (radio, TV, radionavigācijas, radiolokācijas u.c.) antenas. Arī daudzus dabā notiekošus procesus (negaisus, cunami, zemestrīces) bieži vien pavada radioviļņu impulsi. Savukārt, ja minam elektromagnētisko viļņu avotus ārpus Zemes, tad tādi ir turpat vai visi debess ķermeņi — planētas, zvaigznes, miglāji, arī mūsu Saule. Visuma objektus mēs taču “redzam” tikai tāpēc, ka tie izstaro vai atstaro dažāda diapazona elektromagnētiskos viļņus, tai skaitā arī radioviļņus.
Pastāv divi veidi, kā izplatās radioviļņi uz Zemes un ap to.
Vienā gadījumā radioviļņi nepaceļas augstāk par troposfēru un virzās gar zemeslodes liekto virsmu. Tas notiek tāpēc, ka pieaugot augstumam, samazinās gaisa blīvums un līdz ar to palielinās radioviļņu izplatīšanās ātrums.
Tā rezultātā radioviļņa fronte lūst un radiostars pakāpeniski viļņus sauc par virsmas radioviļņiem, un to izplatībā nozīmīgas ir ne vien atmosfēras zemāko slāņu, bet arī zemeslodes virsmas īpašības.
…
