Radioviļņi ir sastopami dažādas sadzīves ierīcēs, piemēram, televizoros, radiouztvērējos, mājsaimniecības elektroierīcēs, radiopulksteņos, mobilajos tālruņos, kā arī Visumā.
Visspēcīgāk radioviļņus absorbē dzelzsbetona sienas, kas satur metālu, vismazāk koks. Tamdēļ plānojot bezvadu tīklu, ir jāņem vērā telpu izvietojumu un materiālu, no kā ir veidotas starpsienas. Veidojot ārēju bezvadu tīklu, viens no populārākiem signāla absorbējošiem elementiem ir lapas, it sevišķi pēc lietus, tamdēļ vēlama ir tiešā redzamība starp raidītāju un uztvērēju, lai izbēgtu signāla absorbciju.
Difrakcija ir parādība, kas notiek, ja vilnis savā ceļā sastop kādu šķēršļa virsotni. Šajā momentā daļa viļņa enerģijas noliecās šķēršļa virzienā un radiovilnis nonāk tur, kur tam nebūtu jābūt. Bieži vien parādās vēl arī cits difrakcijas efekts, kad vilnis tiek lauzts un notiek viļņa interference, kā rezultātā lauztais un tiešais vilnis savstarpēji summējas, tādejādi šķērslis tiek apiets. Bet ir arī iespējams blakus efekts, kā rezultātā vilnis var netikt uztverts. Tas iespējams, ja lauztais signāls mainīs savu fāzi, bet izplatīsies vienā virzienā ar neatstaroto. Pie šādas signāla summēšanas iespējama signāla daļēja vai pat arī pilnīga dzēšana.
Atstarošana ir vēls viens no faktoriem, kas ietekmē viļņa izplatīšanos vidē. Atstarotā signāla jauda mainās atkarībā no frekvences un atstarojošās virsmas atstarojuma pakāpes. Reti, bet gadās, ka radiovilnis tiek tā atstarots, ka līdz mērķim nemaz netiek. Vēl ir jāpiemin refrakcija - radioviļņa izkliedēšanos, kad tas iet cauri dažāda blīvuma šķēršļiem. …
