Radioaktivitāte

Jēdziens “Radioaktivitāte"
Atomu kodolu sabrukšanas process
Mērvienība – bekerels (Bq) vai kirī (Ci)
α daļiņu izsviešana – α radioaktivitāte jeb α sabrukšana
β daļiņu atbrīvošana – β sabrukšana jeb 3 radioaktivitāte
Gamma starojums
Ar radioaktivitāti saistītie jēdzieni
Jonizējošais starojums
Radioaktīvie elementi
Radioaktīvie izotopi
Dabiskie radioaktīvie elementi (Ra,U)
Mākslīgi radītie radioaktīvie elementi (transurāna elementi)
Pussabrukšanas periods
Radioaktīvās sabrukšanas likums
Konstatējis E. Rezenfords
“Katrai radioaktīvai vielai eksistē noteikts laika intervāls, kurā tās aktivitāte samazinās divas reizes” – intervāls ir pussabrukšanas periods
N=N02-t/T
α starojums
He atomu kodolu plūsma
α sabrukšanā atoma kodols zaudē 2 protonus un 2 neitronus
α daļiņām ir salīdzinoši liela masa un liels lādiņš
Tās vāji iespiežas vielā, bet to enerģija ir liela
Var nonākt cilvēka iekšējos orgānos ar gaisu vai pārtiku – BĪSTAMI!
BET -To aiztur
Biezāka papīra loksne
Cilvēka āda
β starojums
Sastāv no ātrām, negatīvi lādētām daļiņām, kad nāk no atomu kodoliem
Daļiņas vieglākas, to lādiņš ir mazāks
Bīstams veselībai, dziļāk iespiežas vielā
Dzīvajos audos iespiežas vairāku mm dziļumā
Ievērojami vājāka jonizēšanas spēja kā α daļiņām
β sabrukšanā atoma kodola viens protons var pārvērsties par
neitronu (β-)
protonu (β+) (Novēro dabā: 137N→136C+e+)
…