Radio
Radio pamatojas uz modulētu radioviļņu izstarošanu un uztveršanu.
Uztvērēju veidi
Vienkāršākais uztvērējs ir detektora uztvērējs, kam nav vajadzīgs barošanas avots, taču tas var uztvert tikai spēcīgas tuvu esošas radiostacijas, ko jāklausās ar radioaustiņām
Superheterodīna uztvērēji jeb superheterodīni ir mūsdienās visizplatītākie radiouztvērēji
Paši mūsdienīgākie uztvērēji ir digitālie jeb ciparu uztvērēji, kas satur speciālu mikroprocesoru digitālā signāla atkodēšanai.
Radio vēsture
Par radio izgudrotāju tiek uzskatīts itāļu inženieris Giljelmo Markoni, kurš 1895. gadā bez vadiem pārraidīja Morzes signālu 1,5 kilometru attālumā, bet 1896. gadā iesniedza patentu radiotelegrāfam.
1901. gadā radiosignāls tika pārraidīts pāri Atlantijas okeānam.
Radio vēsture
Taču Krievijā par radio izgudrotāju uzskata fiziķi un elektrotehniķi Aleksandru Popovu, kurš demonstrēja praktisku radiouztvērēja un raidītāja konstrukciju nedaudz pirms Markoni, taču neiesniedza patenta pieteikumu. Par savu izgudrojumu tika iesniegts raksts avīzē. 1901. gadā Popovs pārraidīja signālu starp diviem kuģiem ap 150 km attālumā.
Radio shēma
Šī ir pirmā radio shēma ko izveidoja A.Popovs.
Radio lampas
1874. gada 16. martā, dzimis Antons Frederiks Filips, (Anton Frederik Philips) pazīstamās vācu firmas Philips ilggadējais vadītājs. Philips firmas ražotās radiolampas plaši lietoja Latvijā pagājušā gadsimta 30. gados. It sevišķi lielos apjomos tās lietoja A.Apsītis savā radiorūpnīcā
Radio Pasaulē
Eiropā pirmais radiofons sāka darboties Londonā 1922. gada 1. februārī.
Berlīnē 1923. gada 29. oktobrī
Leipcigas 1924. gada 1. martā
1924. gadā raidītāji tika uzbūvēti arī Frankfurtē, Minhenē, Hamburgā, Štutgartē, Breslavā, Kēnigsbergā, Ķelnē un Romā.
1. novembrī – Rīgas radiofonijas raidītāji.…