Manuprāt, putnu dzīve ir viena no interesantakājām.Putniem priekšā paveras debesu plašumi, viņiem ir iespēja doties tur, kur vien vēlas.Katrs no mums kādreiz sapnī ir lidojis.Iedomājaties, kā būtu, ja mums būtu spārni.Droši vien, jūs negribētu, bet tomēr, vai jums neaizraujas elpa, iedomājoties, ka jūs varētu pacelties gaisā, redzēt visas zemeslodes skaistumus un bagātības?Vai jūsu prātu neapmeklē domas, cik gan tas būtu aizraujoši visu redzēt no augšas?
Savā darbā centos īsi un kodolīgi aprakstīt putnu dzīvi, uzrakstīju vairākas manuprāt labākās tautasdziesmas par putniem, kā arī ticējumus, kas varētu likties nedaudz dīvaini.
Darba pielikumā ir iespēja apskatīt dažādu putnu attēlus.
Putni ir sauszemes mugurkaulinieki, kam raksturīga spalvu sega, par spārniem pārvērstas priekšējās ekstrimitātes, spēja lidot (ar dažiem izņēmumiem) un līdz ar to dažādas anatomiskas, fizioloģiskas un dzīvesveida īpatnības.Pēc izcelšanās putni radniecīgi rāpuļiem.Pateicoties spējai lidot, putni ir izplatījušies pa visu zemeslodi.Ilgajā attīstības gaitā tie ir pielāgojušies dzīvei visdažādākajos apstākļos.Pasaulē zināmas 28 putnu kārtas ar apmēram 9000 sugām.Latvijā no tām pārstāvētas 18 kārtas ar 325 sugām: gargaļveidīgie, vētrasputni, dūkurveidīgie, pelikānveidīgie, stārķveidīgie, zosveidīgie, piekūnveidīgie, vistveidīgie, dzērvjveidīgie, tārtiņveidīgie, baložveidīgie, dzegužveidīgie, pūčveidīgie, svīrveidīgie, lēņveidīgie, zaļvārnveidīgie, dzilnveidīgie un zvirbuļveidīgie.Putni ir vienīgie dzīvās dabas pārstāvji, kas dēj cietas olas.Šī dabas brīnuma-olas-čaumalai ir ciets apvalks, bet caur to putnēns attīstoties elpo.Cauri čaumalai iztvaiko arī ūdens.Perēšanas laikā putna asinīs kalcijs palielinās divas reizes, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ šajā laikā barībā trūkst kalcija, putns to paņem no saviem kauliem.Putni vidēji dēj 3-5 olas.…
