Protisti

Protistu iedalījums
Augiem līdzīgi-
AĻĢES 

Dzīvniekiem līdzīgi-
VIENŠŪŅI 

Sēnēm līdzīgi-
GĻOTSĒNES

Protisti ir organismi, kuriem nav diferencētu audu. Protistu valstī ir apvienoti visi eikariotiskie vienšūņi, kuri var būt sastopami arī kolonijās - aļģes un protozoji.
Protistu barošanās 
Heterotrofi – ar organiskajām vielām (vienšūņi un gļotsēnes)
Autotrofi – ar neorganiskajām vielām (aļģes)
Miksotrofi – gan ar organiskajām, gan ar neorganiskajām vielām (zaļā eiglēna)
Aļģes
Aļģes (latīņu: Algae) ir gan vienšūnu, gan koloniju, gan daudzšūņu zemākie augi (lapoņaugi), kas satur hlorofilu. Tie aug galvenokārt ūdenī (piestiprinājušies vai brīvi vidusslānī), bet daudz aļģu aug arī augsnē, uz koku mizas, klintīm un citur.
Laurencia - sārtalģe, kuru var sastapt netālu no Havaju salām.
Kramaļģes
dabā plaši izplatīta aļģu grupa. Tās ir sastopamas gan saldūdeņos, gan jūrās, gan augsnē. Kramaļģes ir mikroskopiskas, ar nepabruņotu aci saskatāmas tikai ja savairojas masveidā. Kramaļģes no citām aļģēm atšķiras ar izturīgu silīcija oksīda apvalku - krama bruņām. Aļģēm ejot bojā, krama vāciņi uzkrājas ūdenstilpēs un veido biezus slāņus, ko sauc par diatomeju zemi.

savukārt dažas Nitzschia ģints sugas kramaļģes ir tikai 2 mikrometrus garas

Vairums kramaļģu ir vienšūnas, retāk koloniju aļģes. Šūnu veido dzīvs protoplasts (šūnas iekšējā vide) un ārējās krama bruņas, ko veido divi vāciņi, aptverot viens otru līdzīgi kārbiņai. Ārējais vāciņš (epitēka) ir platāks, bet iekšējais vāciņš (hipotēka)- šaurāks.…