Provinču politika un romanizācija
Kopš Augusta laika sāka strauji attīstīties provinces. Romieši veicināja pilsētu attīstību rietumu provincēs, jo uz tām balstījās romiešu vara.
Pilsētas kļuva par tirdzniecības un amatniecības centriem, kuros valdīja romiešu amatniecības tradīcijas, viņu preces un nauda.
Lauksaimniecībā vietējās tradīcijas apvienojās ar Itālijas augsto ražošanas kultūru. No 1.gs. vidus Gallija un Spānija ekonomiskā ziņā sāka konkurēt ar Itāliju.
Rietumu provinces sāka stipri romanizēties.
Romanizāciju veicināja romiešu leģionu patstāvīga uzturēšanās provincēs.
Liela nozīme bija palīgkaraspēka komplektēšanai no provinču iedzīvotājiem, jo pēc dienēšanas tie saņēma romiešu tiesības. Dižciltīgie provinču iedzīvotāji drīz vien uzskatīja sevi par īstiem romiešiem un saskatīja Romā savu tēvzemi.
Darbojās arī propaganda. Uz monētām iekaltais imperatora attēls pat vistālākajos provinču nostūros iepazīstināja iedzīvotājus ar valdnieku. Tas tuvināja provinces Itālijai un Romai.
Impērijas austrumos romanizācijai nebija panākumu un romieši pēc tā arī netiecās. Romieši izjuta cieņu pret grieķu kultūru.
Paplašinājās hellēniskās grieķu valodas kā darījumu valodas izplatība, kurā ieplūda arī daudzi latīnismi.
Latīņu valoda tikai daļēji bija administratīvā un komandu valoda armijā.
…