4. Slaids
Shēma - Džona Djūija iecerētais skolas tips (Žukovs – Pedagoģijas vēsture)
Kritizējot sava laika ASV skolu par atrautību no dzīves, praktiskās skolēnu darbības, par mācību abstrakto raksturu, Džons Djūijs ierosināja reformēt skolu sistēmu, izmantot mācību priekšmetus un metodes. Mācību procesā skolēnam jābūt centrā. Bērnam ir jādarbojas, skolas uzdevums – to pareizi vadīt. Pie skolām jābūt darbnīcām, laboratorijām. Tur skolēni strādā, līdztekus apsgūstot vajadzīgās zināšanas. Skolotājs ir konsultants, vērtētājs.
Džons Djūijs, pārbaudot skolēnu zināšanas, prasīja nevis atstāstīt grāmatā rakstīto, bet brīvu sarunu ar skolēnu. Tas rosina domu, attīsta valodu. Skolēnam jāizjūt gandarījums par saviem darba rezultātiem. Džons Djūijs uzskatīja, ka grāmata ir kaitīga, ja tā atvieto pieredzi, toties laba, ja noskaidro, papildina pieredzi.
Bērna vispārīgā izglītība veidojas darbā un parādību izpētēe, novērojumos un saskarsmē. Bērnu attīstībai jābūt dabiskai, pilnai prieka, pozitīvu pārdzīvojumu.
Darbnīcās, virtuvē rodas jautājumi fizikā, ķīmijā, valodā, matemātikā, tos skolēni risina laboratorijās. Darbs apmierina bērna vajadzību apgūt attiecīgas zināšanas par izmantojamajiem materiāliem, izejvielām, to ražošanas procesu, zināšanas darba plāna noformēšanās, izmaksas aprēķinos u.t.t. Mērķtiecīgi darbojoties, konsultējoties ar skolotāju, skolēns mācās domāt. Par domu Džons Djūijs uzskata tikai skolēnas personīgi apjēgto un saviem vārdiem izteikto, nevis no grāmatas atkārtoto. Jāļauj fantazēt, eksperimentēt, tas attīsta domāšanau, sekmē sagatavošanos praktiskajai dzīvei. Fiziska audzināšana skolā nebija vajadzīga, jo skolēni bija pietiekami fiziski nodarbināti.
…