Postmodernisms - jauns mākslas virziens, kas no 19 gs. astoņdesmito gadu beigām līdz aptuveni 1905. gadam pārņēma franču un arī visas Rietumeiropas tēlotājas mākslu.
Mākslinieki iestājās par stabilām un noteiktām kvalitātēm gan dabā, gan cilvēkos, ne tikai mirkļa iespaidu.
Postimpresionisms nebija viengabalains virziens, to veidoja vairāki atsevišķi novirzieni, mākslinieku grupas un individuāli, ļoti atšķirīgi mākslinieki.
Uzmanības centrā atkal bija cilvēks.
POSTMODERNISMA aizsācējs ir amerikāņu arhitekts un teorētiķis Roberts Venturi (1925).
postmodernisms attīstīja iracionālu [neatbilstošu saprāta likumiem, neloģisku] pieeju, atzina pat haosu, jo uztvēra to kā vērtību, kas bija pretstatāma mehānistiskās kārtības nedzīvīgumam.
Postmodernisma pārstāvjiem patika pajokoties par aizmirstiem, vairs nevienu nesaistošiem simboliem un zīmēm, tādējādi piešķirot saviem veidojumiem divnozīmību.
Postmodernismam raksturīga personība ir amerikāņu arhitekts, pedagogs, teorētiķis un praktiķis - Čārlzs Mūrs (1925).
Viņa darbos eklektisms guvis visspilgtāko izpausmi. (eklektisms – dažādu mākslas un arhitektūras stilu apvienošana un atdarināšana)
Dažādie aizgūtie eklektiskie elementi postmodernisma arhitektūrā izmantoti nevis kā materiāls, no kura jāveido vesela celtne, bet tikai kā informācijas līdzeklis.
Par galveno mērķi tiek izvirzīts pārsteigt skatītāju, nereti šos elementus ironiski izkārtojot vai pretstatot.
Postmodernisms, tiecoties pēc monumentalitātes un simbolikas, bet nespējot to pilnā mērā sasniegt, spiests apmierināties ar asprātīgu joku un ironijas ceļā izraisītiem efektiem.…
