Pie posmtārpiem pieder dzīvnieki ar garu, posmotu ķermeni.
Posmi atgādina gredzenus.
Posmtārpi, tāpat kā plakantārpi un veltņtārpi, ir trīsslāņaini dzīvnieki ar divpusīgu simetriju.
Atšķirībā no veltņtārpiem posmtārpu ķermeņa dobumu izklāj vienslāņa epitēlijs.
Katrā posmā ir dobums, kas norobežots no blakus esošajiem posmiem.
Posmtārpiem ir asinsrites sistēma un maņu orgāni. Nervu sistēma ir sarežģītāka nekā citiem tārpiem.
Posmtārpi dzīvo jūrās, saldūdenī un augsnē. Zināms aptuveni 12000 sugu.
Posmtārpu izcelšanās
Ir zinātniski pierādījumi tam, ka posmtārpi cēlušies no seniem brīvi dzīvojošiem plakantārpiem. Par to liecina jūras posmtārpu kāpuru lielā līdzība ar skropstiņtārpiem. Uz posmtārpu kāpura ķermeņa ir skropstiņas. Kāpura izvadorgāni ir zaroti kanāliņi, un katrs kanāliņš sākas ar zvaigžņveida šūnu. Kāpura nervu sistēma ir līdzīga skropstiņtārpu nervu sistēmai. Par senākajiem posmtārpiem uzskata daudzsartārpus, kaut arī to uzbūve ir sarežģītāka nekā mazsartārpiem, kuriem nav ne kustību orgānu (izaugumu ķermeņa sānos), ne acu, ne taustekļu. Mazsartārpu uzbūve vienkāršojusies pēc pāriešanas uz dzīvi augsnē.
…