Posmkāju tipa raksturīgās pazīmes:
Posmotas ekstremitātes.
Posmots ķermenis: galva, krūtis, vēders.
Elpošanas orgāni: žaunas, plaušas, trahejas.
Attīstība notiek ar pārvēršanos.
Šķirtdzimuma dzīvnieki.
Ārējais skelets: eksoskelets.
Vēžveidīgo raksturīgās pazīmes:
No citiem posmkājiem vēžveidīgie atšķiras arī ar to, ka viņiem ir 2 taustekļu pāri – antenulas un antenas.
Daudziem sīkiem vēžveidīgajiem īpašu elpošanas orgānu nav – viņi elpo ar visu ķermeņa virsu. Citi vēži elpo ar žaunām, kas ir īpaši izaugumi – epipodīti, kas parasti atrodas pie kājām vai īpašā žaunu dobumā zem galvas vairoga sānmalām (desmitkājvēžiem).
Vēži lielākoties ir šķirtdzimuma dzīvnieki. Daudziem novērojams arī izteikts dzimuma dimorfisms. Daži vēži, piemēram, sprogkājvēži, ir hermofrodīti. Savukārt citi, piemēram, kladoceras, spēj vairoties partenoģenētiski (ar neapaugļotām olām). Tas veicina šo vēžu savairošanos lielā skaitā.
Vēži attīstās galvenokārt ar pārvēršanos – vienu vai vairākām kāpurstadijām.
Kukaiņu raksturīgās pazīmes:
Kukaiņi ir posmkāju tipa traheātu apakštipa (Tracheata) klase. Tajā apvienoti visi posmkāji, kuriem ir trīs pāri kāju.
Kukaiņi ir sauszemes dzīvnieki, kas elpo ar trahejām.
Vairākas kukaiņu grupas pielāgojušās dzīvei ūdenī, tomēr tikai dažu grupu kāpuri spēj uzņemt ūdenī izšķīdušo skābekli.
Kukaiņi ir vienīgie bezmugurkaulnieki, kuru vairākums spēj lidot, bet dažām augstāko kukaiņu grupām, piemēram, blusām un utīm, parazitārā dzīves veida dēļ spārni ir izzuduši.
Kukaiņiem ir ļoti liela nozīme dabā. Viņi ietilpst daudzu dzīvnieku barošanās ķēžu sastāvā.
Gandrīz katrā mugurkaulnieku dzīvnieku klasē var atrast specializētus dzīvniekus, kuri pārtiek no kukaiņiem, piemēram, daudzas putnu sugas.
Kukaiņi, galvenokārt plēvspārņi, divspārņi un tauriņi, apputeksnē augus
…