Kārlis Ludvigs Zebodē
Zēbode pastāvīgi portretēja Vidzemes lauciniekus un provinces pilsētu pasūtītājus laikā no 1860. līdz 1880. gadu beigām. Zēbode esot producējis lielu skaitu portretu, acīmredzot tas bija viņa ikdienas peļņas darbs, ceļojot no vienas mājas uz otru un secīgi dokumentēja to apdzīvotājus (raksturīgie pāru portreti).
20.gs. un 21. gs. sākumā Zēbodes portretiem tika pievērsta mākslas vēsturnieku uzmanība un tie tika izcelti „naivās mākslas” vērtību kontekstā.
Jānis Rozentāls
Rozentāls bija viens no pirmajiem, kas 19. gadsimta beigās glezniecībā precīzi un tieši sāka atainot tautas dzīvi. Nozīmīgu vietu gleznotāja darbībā ieņēma portrets, tomēr viņš gleznojis arī sadzīves žanra ainas.
Rozentāls daudz gleznoja portretus, arī daudzu ievērojamu savu laikabiedru portretus (piemēram, Vilhelma Purvīša, Rūdolfa Blaumaņa).
Populārākais žanrs J. Rozentāla daiļradē ir portrets. Viņš ir gleznojis gan sava laika kultūras darbinieku, draugu, ģimenes locekļu portretus, gan arī veicis daudzus pasūtījuma darbus. Izcilākie šī žanra darbu vidū ir „Sieviete baltā” (M. Berga) (1902), „E. Rozentāles portrets” (1906), „Pianistes Rēsleres portrets” (1910), „M. Vīgneres-Grīnbergas portrets” (1916) u.c.
…