Partiju funkcijas
Būt starpniekam starp pilsonisko sabiedrību un valsti.
Politiskā – iegūt varu.
Teorētiskā – nosaka svarīgākos partijas darbības virzienus, izstrādā partijas programmu.
Ideoloģiskā – veikt aģitāciju, izklāstīt savus politiskos uzskatus.
Organizatoriskā – piedalās vēlēšanās, veido partijas darbību, izvēlās partijas biedrus.
Politisko partiju spektrs(I)
Politiskās partijas ir atšķirīgas. Tādēļ visā pasaulē partijas tiek klasificētas spektrā, iedalot labējās un kreisajās, lielākoties pēc partiju uzskatiem par ekonomiku, sociālajiem jautājumiem un sabiedrības integrāciju.
Politisko partiju spektrs (II)
Liberālās jeb centra partijas – izvieto spektra centrā. Aizstāv indivīda brīvību, atbalsta reformas.
Komunistiskās, sociālistiskās, sociāldemokrātiskās jeb kreisās – novieto pa kreisi no liberālajām partijām. Iestājas par vienlīdzību, valsts lielāku atbildību par visiem valsts iedzīvotājiem. Jo radikālāki uzskati, jo novietota vairāk pa kreisi.
Konservatīvās jeb labējās – novieto labajā pusē. Cenšas saglabāt tradicionālas vērtības, ir piesardzīgas reformu jautājumos.
Partiju sistēma
Vienpartijas sistēma – tikai viena partija. Tai pieder varas monopols.
Divpartiju sistēma – darbojas daudzas partijas, bet vislielākā ietekme ir tikai divām partijām. (ASV – demokrāti un republikāņi, Lielbritānijā – konservatīvie un leiboristi)
Daudzpartiju sistēma – vēlēšanās varu iegūst vairākas partijas, tomēr nevienā no tām nespēj iegūt vairākumu, lai viena izveidotu valdību, tāpēc ir jāveido koalīcija- savienība ar citām partijām.(Vācija, Indija, Dānija, Latvija)
…